Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2018. gada 6. februārim. Komisija dalībvalstīm ir sniegusi pastāvīgu atbalstu pienācīgā noteikumu transponēšanā. 2021. gada decembrī Komisija Latvijai nosūtīja argumentētu atzinumu, kurā tai lūdza Komisijai paziņot visus direktīvas transponēšanas pasākumus. Kopš tā laika Latvija ir paziņojusi par papildu transponēšanas pasākumiem, bet visus direktīvas noteikumus transponējusi vēl nav.

Konkrētāk, tā nav transponējusi prasību izveidot optimizētas aizsardzības stratēģijas kontaminētu teritoriju pārvaldībai, tā nav izstrādājusi un ieviesusi stratēģijas, ar kurām nodrošinātu esošu apstarošanas situāciju pienācīgu pārvaldību, un tā nav pieņēmusi radona rīcības plānu, kas novērstu ilgtermiņa riskus, kurus rada eksponētība radonam, lai gan direktīvā tas ir prasīts. Tāpēc Komisija lietu pret Latviju šodien nodod izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Konteksts

Euratom līgums Komisijai dod juridisko pamatu noteikt drošuma pamatstandartus, lai darba ņēmēju un iedzīvotāju veselību aizsargātu pret jonizējošā starojuma briesmām. Kad Drošības pamatstandartu direktīva būs pilnībā īstenota, tā visā Eiropas Savienībā darba ņēmējiem, pacientiem un sabiedrībai nodrošinās visaugstākā līmeņa aizsardzību pret jonizējošo starojumu.

Direktīvā, kas sākotnēji tika pieņemta 1959. gadā, ir noteiktas prasības attiecībā uz sagatavotību ārkārtas situācijām un reaģēšanu šādās situācijās un cita starpā paredzēta izglītošana par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, attiecīga apmācība un sabiedrības informēšana. Pēc Fukušimas kodolavārijas, kas notika Japānā 2011. gadā, tika pastiprināti noteikumi par gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām. Jaunākajā - 2013. gada decembra - pārskatīšanā tika ņemts vērā zinātniskais un tehnoloģiskais progress kopš 20. gs. 90. gadiem un pieci iepriekšējie tiesību akti tika konsolidēti vienā tiesību aktā.