Ierosinājumu Tieslietu padomei bija iesniegusi Latvijas Tiesnešu biedrības valde. Andra Guļāna ieguldījums Latvijas tiesu sistēmā, tās attīstībā, godprātīgais darbs tiesneša amatā ir pamats Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanai – uzskata Latvijas Tiesnešu biedrības valde.

Andris Guļāns tiesneša amatā nostrādāja 41 gadu. Sāka 1979. gadā Rīgas pilsētas Maskavas rajona (vēlāk – Latgales priekšpilsētas) tiesā kā tiesnesis un tiesas priekšsēdētājs, 1994. gadā ievēlēts par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Augstāko tiesu vadīja 14 gadus, pēc tam tikpat ilgi bija senators Senāta Administratīvo lietu departamentā.

Tiesnešu biedrība uzsver, ka Andra Guļāna vadībā notika Augstākās tiesas un Latvijas tiesu sistēmas reforma, pārejot no padomju tiesību sistēmas uz neatkarīgas, demokrātiskas valsts tiesību sitsēmu, izveidots Senāts un administratīvās tiesas. Andris Guļāns veicināja diskusiju par tiesu neatkarību un Tieslietu padomes veidošanu. Tieslietu padomes sēdē Juris Siliņš Tiesnešu biedrības valdes vārdā uzsvēra: Andris Guļāns bija tiesnesis ar nevainojamu reputāciju, kas arī uz tiesu kritiku prata sniegt saprātīgas atbildes un rast konstruktīvus risinājumus. Līdz ar to pelnījis tiesu sistēmas novērtējumu.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs Tieslietu padomes sēdē uzsvēra, ka laikā, kad Andris Guļāns bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Latvijas tiesu sistēma piedzīvoja arī skandālus, no kuriem spēja iziet “ar paceltu galvu”: piemēram, pēc tā sauktā “ķēķa” skandāla tika izveidota jauna tiesnešu pašpārvaldes institūcija – Tiesnešu ētikas komisija. Andris Guļāns ilgus gadus bija arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs un kopš Disciplinārtiesas izveidošanas 2010. gadā – tās loceklis.

Goda tiesneša nosaukumu Tieslietu padome var piešķirt tiesnesim, kurš godprātīgi strādājis un izbeidzis tiesneša darbību. Andris Guļāns ir astoņpadsmitais Latvijas tiesnesis, kam piešķirts šis nosaukums.