“Civilā aizsardzība ir mijiedarbība starp valsti un iedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka divu vienādu krīžu nav, civilās aizsardzības plāniem jābūt tādiem, lai tos varētu īstenot un pielāgot dažādām situācijām. Ņemot vērā Krievijas izvērsto karu Ukrainā, kā arī Baltkrievijas organizēto hibrīduzbrukumu, ir pārskatīti nacionālajā civilās aizsardzības plānā paredzētie pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot rīcībai iespējama valsts apdraudējuma gadījumā. Tomēr Eiropas Savienības drošības stiprināšanai ir nepieciešams vienots redzējums par rīcību krīzes situācijās gan Baltijas valstu, gan visas Eiropas Savienības līmenī,” uzsver iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.

Saistībā ar šī brīža ģeopolitisko situāciju un drošību reģionā civilās aizsardzības stiprināšana ir kļuvusi vēl nozīmīgāka, līdz ar to iekšlietu ministri piedāvā Eiropas Komisijai organizēt kopīgu ministru diskusiju, kas dotu iespēju pievērst lielāku politisko uzmanību civilās aizsardzības stiprināšanai. Diskusijā dalībvalstis dalītos viedoklī un idejās par to, kā stiprināt un uzlabot ES civilās aizsardzības mehānismu un noturību pret dažādiem draudiem, tai skaitā hibrīddraudiem, kā arī vienoties par ES finanšu instrumentu piesaisti.

Ministru diskusija varētu ietvert arī jautājumu par kopīgu mācību organizēšanu un pasākumiem iedzīvotāju informētības palielināšanai apdraudējuma gadījumā.

Pagājušajā mēnesī iekšlietu ministrs Kristaps Eklons tikās Baltijas valstu iekšlietu ministriem, lai dalītos pieredzē par iekšējās drošības stiprināšanu, kā arī pārrunātu civilās aizsardzības sistēmas attīstību reģiona valstīs. Sanāksmē uzmanība tika pievērsta kritiskās infrastruktūras noturībai un ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodoldraudu novēršanai.