ES Austrumu partnerības mērķis ir atbalstīt Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis, lai sekmētu stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un savstarpēju uzticēšanos reģionā. ES Austrumu partnerība paredz dažādas sadarbības iniciatīvas un formas, un Valsts kontroles ieguldījums šajā partnerībā ir atbalsts Ukrainas, Moldovas un Gruzijas ARI to centienos kļūt par modernām revīzijas iestādēm, kas strādā atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Šogad pirmo reizi forumam pievienojas arī pārstāvji no Azerbaidžānas ARI un Azerbaidžānas Parlamenta. Arī Centrālāzijas ARI aizvien vairāk vēlas paplašināt sadarbību ar Valsts kontroli, lai gūtu pieredzi par revīzijas darba labo praksi.

Valsts kontrolieris Rolands Irklis norāda, ka “laika posmā pēc neatkarības atgūšanas Valsts kontrole pati ir bijusi pakļauta nopietnam pārmaiņu procesam, no postpadomju finanšu inspekcijas kļūstot par modernu audita iestādi, kas strādā atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem”. “Latvijas Republikas Valsts kontroles atbalsts ES Austrumu partnerības valstu augstākajām revīzijas iestādēm ir kļuvis par mērķtiecīgu attīstības sadarbības politikas instrumentu. Jau sesto gadu pēc kārtas nodrošinām daudz intensīvāku sadarbību ar Moldovas, Gruzijas un Ukrainas kolēģiem projekta “Moldovas, Gruzijas un Ukrainas ARI kapacitātes celšana starptautisko augstāko revīzijas iestāžu standartu (ISSAI) integrācijas procesā” ietvaros,” skaidro R. Irklis.

Moldovas un Gruzijas valdības, parakstot Asociācijas līgumus ar ES, uzņēmās būtiskas saistības publisko finanšu un ārējās revīzijas attīstības jomās. Lai gan minētajās valstīs ir veikta virkne reformu un pasākumu sistēmas pilnveidošanai, situācija joprojām ir vērtējama kā pārejas posms, lai pilnībā sasniegtu plānotos mērķus un rezultātus.

ES Austrumu partnerības valstu ARI forums notiek attīstības sadarbības projekta “Ukrainas, Moldovas un Gruzijas ARI kapacitātes celšanai ISSAI integrācijas procesā” ietvaros, tā īstenojot arī Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķus. Šī projekta īstenošanai finansējums piešķirts no Ārlietu ministrijas administrētās Attīstības sadarbības politikas plāna 2021-2023.gadam paredzētajiem līdzekļiem.

Par Valsts kontroli

Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.

100 gadi KONTROLSPĒKA

2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam apritēs 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.