2022. gadā Valsts kontrole noslēgusi 40 finanšu, apvienotās, lietderības un atbilstības revīzijas un sākusi 35 jaunas revīzijas. Savukārt saistībā ar pārbaudēm par krīzes finansējuma izlietojumu covid-19 pandēmijas seku likvidēšanai finanšu revīziju ietvaros šogad publiskotas 2 situācijas izpētes un 1 starpziņojums pēc virknes jau 2020. un 2021. gadā publiskotajiem starpziņojumiem un situācijas izpētēm.
Gada griezumā publiskotās revīzijas
- FEBRUĀRĪ publiskota revīzija, kurā vērtēts, kā īstenots 2017.gadā valdības apstiprinātais Valsts pārvaldes reformu plāns ar mērķi veidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi. Diemžēl, pēc revīzijas secināts - darbības veiktas, bet valsts pārvalde nav “reformēta”. Savukārt pēc revīzijas par “zemes reformu”, kas sākta pirms vairāk nekā 30 gadiem, secināts, ka ar pašreizējo tiesisko regulējumu un atbildīgo institūciju darbībām tuvākajā laikā to neizdosies noslēgt, un sniegti ieteikumi drīzākai reformas pabeigšanai.
- MARTĀ revīzija (starpziņojums) par vakcinācijas pret Covid-19 pieejamību Latvijā: VM īstenotajā vakcinācijas procesā konstatēti trūkumi, kas kopā ar jau ilgstoši neatrisinātām problēmām primārajā veselības aprūpē ietekmēja to, ka nav sasniegts izvirzītais vakcinācijas aptveres mērķis. Lai sasniegtu mērķi, saskaņoti un savlaicīgi būtu bijis jāsadarbojas visos krīzes pārvaldības līmeņos.
- APRĪLĪ publiskotajā revīzijā vērtēts, vai Satiksmes ministrija (SM) pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei. Kopumā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam, ministrijai jābūt informētākai un aktīvākai valsts kapitāla daļu turētājai.
- MAIJĀ publiskots situācijas izpētes ziņojums par izaicinājumiem saistībā ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānu, apkopojot faktus par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai, t.sk. ietekmi uz valsts budžetu u.c. Ikgadēji maijā publiskotas finanšu revīzijas par iepriekšējā – 2021. gada – pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs, ko Valsts kontrolei veikt nosaka likums. Tajās vērtē, vai pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par finansiālo situāciju, izmaiņām un darbības rezultātiem un vai tie sagatavoti atbilstoši normatīviem aktiem.
- JŪNIJĀ publiskotā revīzijā secināts, ka pašlaik Latvijā ar kavēšanos veido nepārdomātu un dārgu BIO atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Proti, pašlaik veidotā sistēma neatbilst mūsu valsts situācijai, piem., vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma, turklāt sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies. Ieviešot sistēmu vien formāli ir virkne risku: iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros BA tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām; iedzīvotāji pārmaksās par BA apsaimniekošanu; iespējamas sankcijas – zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti ES noteiktie vides mērķi. Tādēļ Valsts kontrole aicina pilnībā pārskatīt izvēlēto pieeju sistēmas ieviešanai un attīstībai. Jūnijā publiskota arī revīzija, kurā vērtēts, kā strādā Alūksnes novada pašvaldība.
- JŪLIJĀ publiskota Centrālās vēlēšanu komisijas finanšu revīzija.
- AUGUSTĀ publiskotajā revīzijā vērtēta e-pakalpojumu pieejamība Latvijā. Galvenie secinājumi: novēršot nepilnības e-pakalpojumu pieejamībā, finanšu resursus un cilvēkresursus varētu izmantot efektīvāk, un vienots datu apmaiņas mehānisms par e-pakalpojumu pieejamību ļautu operatīvi noskaidrot “vājos posmus” un tos preventīvi uzlabot – gan tehniski, gan drošības aspektā. Augustā publiskojām arī situācijas izpētes ziņojumu, vienkopus apkopojot datus par uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem piešķirto atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai – lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu un mācīties no pieredzes turpmāk. Tāpat augustā publiskota revīzija par mazo ostu pārvaldību Latvijā – neatbilstības konstatētas teju katrā pārvaldības un darbības aspektā (stratēģiskā vadība un attīstības plānošana, finanšu pārvaldība un rīcība ar finanšu līdzekļiem un mantu, iekšējās kontroles sistēmas izveide un uzraudzība; vairākos gadījumos - ka ostu pārvaldes neievēro tām saistošo tiesību aktu prasības), tādēļ Valsts kontrole aicinājusi uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses.
- SEPTEMBRĪ publiskota revīzija par NBS personālpolitiku – ņemot vērā demogrāfijas negatīvās tendences un starptautisko drošības situāciju, Valsts kontrole aicinājusi uz proaktīvu rīcību jauno speciālistu piesaistei un noturēšanai valsts aizsardzības uzdevumu izpildei.
- OKTOBRĪ tradicionāli publiskots atzinums par Latvijas Republikas 2021. gada saimnieciskā gada pārskatu (SGP) - lai gan tas joprojām ir ar iebildēm, daudz paveikts valsts finanšu uzskaites sakārtošanai. Izceļams fakts, ka, ieviešot uzkrāšanas principu, SGP 2021 pirmo reizi ir iekļauts Valsts ieņēmumu dienesta ikgadējais nodokļu pārskats (t.s. “nodokļu bilance”). SGP rezultāti ir nozīmīgi arī no starptautisko kredītreitingu viedokļa. Oktobrī publiskota revīzija par civilās aizsardzības (CA) un katastrofu pārvaldīšanas sistēmu Latvijā, kas, pēc revīzijā secinātā, vērtējama kā novārtā atstāta joma un revīzijā sniegti vispusīgi ieteikumi jomas pilnveidošanai. Kopumā CA sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai – visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku. Vēl oktobrī publiskota revīzija, kurā vērtēts – vai bērnam ar uzvedības problēmām vai to iestāšanās risku un viņa ģimenei ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu. Diemžēl secinājumi ir skarbi: lai gan pēdējos gados atbildīgās institūcijas un arī sabiedrība apzinās, ka ir nepieciešams agrīni pamanīt izmaiņas bērna uzvedībā un iesaistīties to risināšanā, Latvijā nav skaidras sistēmas, kā palīdzēt bērniem ar uzvedības problēmām vai to iestāšanas risku, īpaši pusaudžiem, jo nav pieejami nepieciešamie atbalsta pakalpojumi.
- NOVEMBRĪ publiskotajā revīzijā, kurā no dažādiem tiesiskiem un lietderības aspektiem vērtēta Latvijas izmeklēšanas iestāžu sistēma, secināts, ka var un vajag veikt izmaiņas, lai noziedzīgus nodarījumus izmeklētu efektīvāk. Tāpat revīzijas rezultāti apliecina, ka ir jāveic izmaiņas, par kurām atbildīgās institūcijas zina jau gadiem – potenciāla jeb ļoti iespējama interešu konflikta dēļ nav pieļaujams, ka kolēģi izmeklē kolēģu izdarītus noziedzīgus nodarījumus.
- DECEMBRĪ publiskota revīzija par izaicinājumiem pašvaldību personālpolitikā pēc administratīvi teritoriālas reformas. Diemžēl revīzijā konstatētie trūkumi gan bijušajās, gan jaunizveidotajās pašvaldībās liecina, ka būtiski jāpilnveido izpratne par personāla politikas nozīmi sekmīgai pašvaldību funkciju izpildei – jo tieši cilvēkresursi ir organizācijas vērtīgākais resurss, un darbinieku zināšanas un prasmes ir būtisks priekšnoteikums gan funkciju kvalitatīvai izpildei, gan ekonomiskai rīcībai ar materiālajiem resursiem.
- JANVĀRĪ (2023) tiks publiskota revīzija (noslēgta š.g. decembrī), kurā vērtēta tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošana.
Valsts kontrole regulāri tiekas ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju (SPIRK), lai pārrunātu revīzijās konstatēto, t.sk. izteiktos ieteikumus revidējamām vienībām, to ieviešanas statusu un progresu.
2022. gadā Valsts kontrole piedalījās 40 SPIRK sēdēs, kurās darba kārtībā skatīti 17 jautājumi par revīziju rezultātiem, 21 jautājums par ieteikumiem un 14 citi būtiski jautājumi.
Kā nosaka revīziju tēmas?
Finanšu revīziju veikšanu nosaka likums, savukārt lietderības un atbilstības revīziju tēmas Valsts kontrole izvēlas, pamatojoties uz jomu risku novērtējumu. Jomu risku novērtējuma kategorijas, ir saistītas ar politikas īstenošanu, finansēšanu, reformu ietekmi, vadību un uzraudzību, kā arī tiek ņemta vērā sabiedrības interese un saņemtās sūdzības. Kopumā Valsts Kontrole risku novērtējumu veic aptuveni 160 jomām, revīzijas tēmu izvēloties galvenokārt augsta riska jomās sabalansējot to ar tās rīcībā esošiem resursiem.
Nodrošinātās apmācības Latvijā un pasaulē
- Pastāvīgi papildināta un aktualizēta Pašvaldību rokasgrāmata, t.sk. ar jaunu sadaļu par nekustamā īpašuma pārvaldību. Tā paredzēta pašvaldību vadītājiem, deputātiem, auditoriem, grāmatvežiem un kapitālsabiedrību vadītājiem.
- Pašvaldību mācību centrā un sadarbībā ar Valsts kanceleju šogad Valsts kontrole nodrošinājusi apmācības aptuveni 210 dalībniekiem.
Sadarbība ar tiesībaizsardzības u.c. kompetentajām iestādēm atbildības piemērošanai
Valsts kontrolei ir pilnvaras pārbaudīt, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, un sniegt ieteikumus to pārvaldības uzlabošanai. Valsts kontrolei nav tiesību sodīt, bet atbilstoši likumam par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem jāziņo atbildīgajām iestādēm un jāseko līdzi to izskatīšanas gaitai. Šogad:
- uzsākti trīs kriminālprocesi par iespējamu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un citiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem; turpinās divas resoriskās pārbaudes un 33 kriminālprocesi (t.sk. 13 iztiesāšanas stadijā), kas pēc revīzijām uzsākti iepriekšējos gados;
- stājies spēkā viens notiesājošs spriedums, ar kuru amatpersonai par dienesta pilnvaru pārsniegšanu piespriests 6020 eiro naudas sods;
- uzsāktas un turpinās pārbaudes par 48 iespējamajiem administratīvajiem pārkāpumiem, par trīs administratīvajiem pārkāpumiem piemērots naudassods, 15 pārkāpumu gadījumos amatpersonām izteikts aizrādījums;
- uzsākti 19 procesi revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanai, trīs procesu rezultātā valsts budžetā ir atgūti 66 280 eiro, bez tam 14 gadījumos valsts vai pašvaldības budžetos ir atlīdzināti revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīti zaudējumi vairāk nekā 16 500 eiro apmērā, nesākot zaudējumu atlīdzināšanas procesu.
TOP panākumi
