Pieteicēja ražotne atrodas Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā, rūpniecības apbūves teritorijā. Minētajā teritorijā 170 m attālumā no pieteicēja šķeldotāja atrodas dzīvojamā māja, kuras iemītnieki ir pakļauti ražotnes radītajam troksnim.

Senāts atzina, ka izskatāmais gadījums ir netipisks.

Senāts spriedumā norādīja, ka troksnis, kas rodas rūpniecības darbības zonās, ir viena no vides problēmām, kas var būtiski ietekmēt apdzīvotas vietas. Šādā gadījumā saduras dažādas intereses – rūpnieciskā attīstība, no vienas puses, un vides un veselības aizsardzība, no otras puses, kuras atbilstoši interešu saskaņotības principam bija jālīdzsvaro teritorijas plānošanas gaitā. Līdz ar to Senāts piekrita pieteicējam: lai aizsargātu cilvēku veselību un nodrošinātu dzīvošanai labvēlīgu vidi, rūpniecības apbūves teritorijā vispārīgi nebūtu pieļaujama dzīvojamā apbūve. Šāda pieeja vienlaikus aizsargātu arī tās personas, kas atbilstoši teritorijas plānojumam vēlas īstenot rūpniecisko darbību.

Vienlaikus Senāts vērsa uzmanību uz pašvaldību līdzatbildību. Senāts atzina, ka teritorijas plānošanas procesā nav pietiekami izvērtēta atbilstība ne Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā noteiktajiem attīstības virzieniem, ne arī teritorijas plānošanas principiem. Tā kā Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritorija aptver divas pašvaldības, kuras turklāt izveidojušas kopīgu iestādi šīs teritorijas pārvaldīšanai, tad no abām pašvaldībām bija sagaidāma integrēta pieeja un mērķtiecīga savstarpējo interešu saskaņošana nolūkā nodrošināt to teritorijas attīstības prioritāti, kuras dēļ abu pašvaldību teritoriju daļas ir iekļautas Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā. Lai nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību, pašvaldībām teritorijas plānošanā bija jāņem vērā plašs apstākļu kopums, tostarp jāievēro, kāda ir pieguļošo pašvaldību teritoriju attīstība.

Senāts piekrita pieteicējam, ka tiesa – atzīstot, ka pašvaldība ir pieļāvusi plānošanas kļūdu, pieļaujot, ka teritorijā, attiecībā uz kuru nav jāievēro trokšņa robežlielumi, atrodas dzīvojamā māja – nav pievērsusies vērtējumam, kurā brīdī no teritorijas plānojuma izrietošās apbūves tiesības un to likumīgo izmantošanu ir uzsākusi katra no konkrētajā situācijā nonākušajām privātpersonām. Tiesa arī nav argumentējusi, kāpēc dzīvojamās apbūves esība prevalē pār pieteicēja tiesiski iegūtām tiesībām īstenot rūpniecisko darbību rūpniecības apbūves teritorijā apstākļos, kad pašvaldība savos plānošanas dokumentos pieļāvusi diametrāli pretēju atļauto izmantošanu (dzīvojamo apbūvi rūpniecības teritorijā).

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-278/2022 (A420162919)