Senāts lēmumā paskaidroja, ka likumdevējs Latvijas Olimpiskajai komitejai ir piešķīris īpašu statusu un tiesības. Komitejas atbildības joma neaprobežojas tikai ar olimpiskās kustības vadīšanu un organizēšanu. Komitejai ir noteikta kompetence piedalīties tādu lēmumu pieņemšanas procesā, kas rada publiski tiesiskas sekas (piemēram, sporta federāciju atzīšana, valsts finansējuma sadale). Turklāt attiecībā uz valsts labāko sportistu dalību augstas klases sasniegumu sporta sacensībās tieši komiteja ir atbildīgā iestāde, kas ne tikai nodrošina šo programmu, bet arī deleģējuma ietvaros pārvalda programmas īstenošanai piešķirto publisko finansējumu, piesaista un sadala līdzekļus sportistu dalībai sacensībās. Komiteja, lai īstenotu deleģēto funkciju, ir nodibinājusi fondu, kas noteic pabalstu apmērus un kritērijus, saskaņā ar kuriem piešķirami un izmaksājami ikmēneša pabalsti olimpiskās vienības sportistiem, kā arī dibina individuālas publiski tiesiskas attiecības ar konkrēto pabalsta saņēmēju – olimpiskās vienības sastāvā iekļauto sportistu – un piešķir pienākošos pabalstu.

Senāts arī vērsa uzmanību, ka komiteja, pildot deleģēto uzdevumu, ir uzņēmusies atbildību gādāt, ka sistēma, kuras ietvaros tiek nodrošināta valsts labāko sportistu dalība augstas klases sasniegumu sporta sacensībās, balstās vienlīdzības principā, ir taisnīga, ilgtspējīga, paredzama un pārskatāma. Ikvienam sportistam ir tiesības saņemt skaidru, vispārējos tiesību principos balstītu pamatojumu tam, pēc kādiem kritērijiem sportists tiek piesaistīts un kādi ir spēles noteikumi kopumā, tostarp – kādi ir šādas sadarbības finansiālās drošības aspekti, un paļauties, ka tie netiks patvaļīgi grozīti.

Senāta lēmums. Lieta Nr. SKA-963/2022 (680028422)