Pieteicēju ieskatā tām zaudējumi radušies sakarā ar to, ka Regulators laika posmā no 2006. gada 1. marta līdz 2010. gada 1. aprīlim nebija noteicis tarifu elektroenerģijas realizācijai. Zaudējumus veido starpība starp cenu, ko pieteicējām ir samaksājis publiskais tirgotājs, un cenu, par kādu publiskajam tirgotājam būtu jāiepērk elektroenerģija, ja elektroenerģijas vidējais realizācijas tarifs būtu bijis noteikts minētajā laika posmā.

Izskatāmajā gadījumā pieteicējas faktiski lūdz kompensēt nesaņemto, bet likumā paredzēto atbalsta daļu, nevis kādus citus zaudējumus. Pieteicēju prasīto zaudējumu apmērs atbilst naudas summai, ko pieteicējas būtu saņēmušas, bet nesaņēma, attiecīgajā laikā pārdodot savu saražotās elektroenerģijas pārpalikumu publiskajam tirgotājam par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam.

Sākot izskatīt minētās lietas kasācijas kārtībā, Senātam radās šaubas par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju, tāpēc Senāts apturēja lietās tiesvedību un uzdeva Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus.

Eiropas Savienības Tiesa publiskojusi preses paziņojumu par pasludināto spriedumu.

Eiropas Savienības Tiesas spriedums ir stājies spēkā. Tas būs pamats Senātam atjaunot kasācijas tiesvedību izskatāmajās lietās.

Lietas Nr. SKA-14/2023 (A43007011) un Nr. SKA-49/2023 (A43010811)