Valsts prezidents ar ministri apsprieda darbu pie topošās Tieslietu akadēmijas izveides. “Akadēmija ir svarīga, lai celtu tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju kvalifikāciju. Tai ir jākļūst par stingru balstu kvalitatīvai tieslietu sistēmai Latvijā,” uzsvēra Valsts prezidents. Ministre informēja, ka šobrīd darbs norit secīgi tā, lai ar 2025. gada janvāri akadēmija sāktu darbu.

Valsts prezidents un ministre pārrunāja Ekonomisko lietu tiesas darbību un iespējamo tiesas kompetences paplašināšanu. Sarunas dalībnieki secināja, ka līdzšinējais tiesas darbs ir bijis efektīvs un profesionāls.

Valsts prezidents un I. Lībiņa-Egnere runāja par Latvijas tieslietu jomas nostāju saistībā ar Eiropas Savienības tiesas lēmumu, atceļot ES direktīvu, kas noteica atklātību informācijai par patiesā labuma guvējiem. Valsts prezidents un tieslietu ministre bija vienisprātis, ka Latvijā joprojām ir jāpatur spēkā norma, kas paredz atklāt juridisko personu patiesā labuma guvējus. Tas veicina godīgu, caurspīdīgu finanšu sektora darbību.

Valsts prezidents informēja ministri, ka paredz iesniegt Saeimā grozījumu projektu Partiju finansēšanas likumā, kuru mērķis ir stiprināt partiju saturisko kapacitāti. Valsts prezidents šo jautājumu jau ir pārrunājis ar vairākām Saeimas frakcijām.

Sarunā tika apspriesta Centrālās Vēlēšanu komisijas tālākās darbības perspektīva, kas šobrīd tiek apspriesta Saeimā. Valsts prezidents norādīja, ka cer uz Saeimas deputātu ātru un skaidru rīcību, nododot komisiju Saeimas, Tieslietu vai Iekšlietu ministrijas pārziņā, kā arī paredzot atbilstošu finansējumu komisijas darbam, reformām un turpmāko vēlēšanu norises kvalitātei.

Valsts prezidents arī rosināja domāt par vēsturiskās atmiņas veidošanu un nostiprināšanu, kā arī demokrātisko izglītību. “Mums ir jāveido demokrātiski priekšstati par savu vēsturi, jo tie nosaka mūsu rīcību šodien,” uzsvēra E. Levits.

Tika pārrunāts arī tas, kā likumdošanā īstenot Satversmes tiesas spriedumu par civilo savienību Latvijā.