Informācija par atsevišķām lietām:

1) Senāta Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesa spriedumu.

Lietā tiek risināts strīds par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 35.punkta „a” apakšpunkta normas piemērošanu. Atbilstoši šai tiesību normai gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas dāvanas no fiziskajām personām pilnā apmērā, ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Minētā norma nav piemērojama, ja dāvanu dāvina saimnieciskās darbības ietvaros.

Valsts ieņēmumu dienests konstatēja, ka pieteicēja īpašumā bija nekustamais īpašums, kuru pieteicējs izmantoja saimnieciskajā darbībā, izīrējot tajā esošos dzīvokļus. Pieteicējs šo nekustamo īpašumu uzdāvināja savai laulātajai. Valsts ieņēmumu dienests atzina, ka dāvinājums ir noticis saimnieciskās darbības ietvaros, tāpēc dāvinājums nav atbrīvojams no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz ar to dienests aprēķināja pieteicējam budžetā maksājamo nodokli un nokavējuma naudu.

Apgabaltiesa atzina, ka nekustamā īpašuma dāvināšana nav notikusi saimnieciskās darbības ietvaros, tāpēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu atzina par nepamatotu un atcēla.

Dienests kasācijas sūdzībā norāda, ka apgabaltiesa nepareizi piemēroja norādīto tiesību normu un nepareizi novērtēja lietas faktiskos apstākļus, kas dienesta ieskatā apstiprina, ka dāvinājums ir noticis pieteicēja saimnieciskās darbības ietvaros. (Lieta Nr. SKA-79/2023)

2) Senāta Administratīvo lietu departaments 28.aprīlī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesa spriedumu.

Apgabaltiesa noraidīja pieteikumu par slimības pabalsta piešķiršanu, jo pieteicējs nebija pakļauts slimības apdrošināšanai, kā arī slimības dēļ viņš nav zaudējis

ienākumus. Pieteicēja darba ņēmēja statuss bija reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim un viņš savus pienākumus kapitālsabiedrībā veicis bez atlīdzības. Līdz ar to Senātā ir izšķirams jautājums par to, kādiem priekšnoteikumiem ir jāpastāv, lai personai būtu tiesības uz slimības pabalstu. (Lieta Nr. SKA-234/2023)

3) Senāta Administratīvo lietu departaments 28.aprīlī rakstveida procesā izskatīs Mārupes novada domes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesa spriedumu.

Lietā izšķiramais jautājums ir par nekustamā īpašuma nodokļa samaksas pienākumu par laika periodu pēc īpašnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas par īpašumu, kurš tika pārdots maksātnespējas procesa ietvaros, bet netika samaksāts kā kārtējais nodoklis. Pieteicēja (nekustamā īpašuma īpašniece) un apgabaltiesa uzskata – ja šo nodokli maksātnespējas laikā nesamaksāja šā procesa administrators, tad pieteicējai vairs nav pienākuma to maksāt. Savukārt atbildētāja – pašvaldība –, kas administrē un saņem šo nodokli, uzskata, ka no nodokļa maksājuma nodokļa subjekts – nekustamā īpašuma īpašnieks – šādā gadījumā nav atbrīvojams. (Lieta Nr. SKA-240/2023)

4) Senāta Administratīvo lietu departaments 28.aprīlī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesa spriedumu.

Lietā izšķiramais jautājums ir par to, vai jebkurš laukums pie dzīvojamās (daudzdzīvokļu) mājas, kurā tiek novietotas automašīnas, ir uzskatāms par būvi (inženierbūvi), kura izbūvei un ekspluatācijai nepieciešama būvatļauja. Pašvaldība uzskata, ka ir uzskatāms un tādēļ iekšpagalma izmantošanu automašīnu novietošanai atzina par patvaļīgu būvniecību, aizliedzot to šādam mērķim ekspluatēt.

Apgabaltiesa piekrita iestādei. Pieteicējs – attiecīgās mājas dzīvokļa īpašnieks – uzskata, ka, tā kā automašīnu novietošana konkrētajā gadījumā nav primārais šī iekšpagalma izmantošanas veids, bet paredzēts dažādām sadzīviskām vajadzībām, tostarp automašīnu novietošanai, tad tas nav uzskatāms par inženierbūvi – autostāvvietu. (Lieta Nr. SKA-92/2023)