Latvijas pievienošanās Nikosijas konvencijai bija izšķiroša loma, lai pagājušā gada 1. aprīlī konvencija stātos spēkā, tāpēc šo konferenci Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes ministru komitejā ietvaros rīkoja ar nolūku mudināt valstis pievienoties kopīgajam globālajam mērķim meklēt arvien iedarbīgākus risinājumus kultūras vērtību nosargāšanai.

Papildinot jau spēkā esošos starptautiskos normatīvos instrumentus, Nikosijas konvencija vienlaikus ir vienīgais starptautiskais nolīgums, kas kriminalizē kultūras vērtību iznīcināšanu, bojāšanu un nelikumīgu tirdzniecību.

Nikosijas konvencija paredz valstīm izmantot krimināltiesiskus instrumentus un starptautisko sadarbību, lai novērstu noziegumus, kas saistīti kultūras vērtību bojāšanu un iznīcināšanu. Vienlaikus konferencē norādīts par nepieciešamību valstīm arvien vairāk ieviest IT risinājumus cīņā pret noziegumiem, kas ļautu optimizēt un efektīvāk organizēt procesu, risinot noziedzīgos nodarījumu gadījumus gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Tāpat konferencē dalībnieki akcentēja sabiedrības attieksmes maiņu, kas paredz sabiedrības iesaisti cīņā pret kultūras noziegumiem, līdzdalību kultūras mantojuma aprūpē un izmantošanā, kā arī izprast iespējas, ko piedāvā normatīvais regulējums.

Konferencē piedalījās arī Ukrainas Kultūras ministrijas pārstāvji, sniedzot aktuālo informāciju par veiktajiem noziegumiem pret kultūras vērtībām no Krievijas puses - par Krievijas apzināto rīcību sagraujot, baznīcas, muzejus, pieminekļus un no Ukrainas teritorijas izvedot tūkstošiem kultūras vērtību. Jau atklājot konferenci, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka demokrātisko valstu pienākums ir panākt Krievijas atbildību par visiem tās nodarītajiem zaudējumiem, kas izraisīti Ukrainā, tai skaitā kultūras nozarē. Nosodījumu par veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pret kultūras vērtībām Ukrainā no Krievijas puses pauda arī pārējie konferences dalībnieki.

Konferences laikā dalībnieki dalījās ar savu valstu pieredzi cīņā ar kultūras vērtību bojāšanu, iznīcināšanu, nolaupīšanu un tirdzniecību. Piemēram, Latvijas pārstāvji konferencē atklāja, ka, pievienojoties Nikosijas konvencijai, pilnveidots tiesiskais regulējums Krimināllikumā, nosakot bargākus sodus noziedzīgiem nodarījumiem pret kultūras vērtībām. Izmaiņas Krimināllikumā liecina, ka izmaiņas tiesiskajā regulējumā ir kļuvis par efektīvu krimināltiesisko instrumentu, kā rezultātā mazinot šāda veida noziedzīgos nodarījumus. Latvijā katru gadu konstatē arvien mazāku kultūrvēsturisko objektu bojāšanas un iznīcināšanas gadījumu. Ja 2015. gadā tika reģistrēti 16 šādu gadījumu, tad 2016. gadā tie bija 7 gadījumi, 2017. gadā 3 gadījumi, 2018. un 2019. gadā bija reģistrēti pa 2 gadījumiem.

Vairākkārt konferencē norādīts, ka viens no risinājumiem kā mazināt noziedzīgus nodarījumus pret kultūras vērtībām, un sniegt savstarpēju starptautisku palīdzību, ir pievienoties Nikosijas konvencijai, tādejādi apvienojot spēkus, iegūstot spēcīgu instrumentu un starptautisku sadarbību, lai apkarotu noziegumus pret kultūru. Konferencē valstis aicinātās pievienoties Nikosijas konvencijai, kas paredz valstīm pilnīgu Konvencijas noteikumu ieviešanu, pieņemot jaunas normas vai pielāgojot esošos noteikumus. Šobrīd Nikosijas konvencijai pievienojušās 6 valstis. Konferences laikā gatavību pievienoties Nikosijas konvencijai pauda Ukraina.

Konferenci rīkoja Tieslietu ministrija, Kultūras ministrija, Eiropas noziedzības problēmu komiteja, Eiropas Padomes Kultūras, kultūras mantojuma un ainavu komiteja Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejas ietvaros. Konferencē piedalījās dalībnieki no 28 valstīm un starptautiskām organizācijām.