Bijušais VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors apsūdzēts divos noziedzīgos nodarījumos, kas paredzēti Krimināllikuma 329. pantā, proti, par to, ka, būdams valsts amatpersona, kura brīdināta par ziņu neizpaušanu vai kura saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu, izpaudis neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums.

Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas nolēmums neatbilst Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām par nolēmuma pamatotību, jo tiesa nav izvērtējusi aizstāvja apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus par apsūdzētā nosūtīto e-pasta vēstuļu un to pielikumu nosūtīšanas mērķi, kā arī informācijas pieprasīšanas mērķi. Senāts lēmumā atsaucies uz judikatūrā atzīto, ka tiesas nolēmuma pamatotība ir viens no procesuālā taisnīguma nodrošināšanas līdzekļiem, un, ka tiesas spriedums ir pamatots, ja tiesa ir motivējusi visus būtiskos atzinumus, kuriem ir nozīme lietas taisnīgā izspriešanā, un motīvu izklāsta apjoms ļauj saprast, kā tiesa nonākusi pie šiem atzinumiem.

Tādējādi apelācijas instances tiesas spriedums nav atzīstams par tiesisku un pamatotu Kriminālprocesa likuma izpratnē un tas ir pamats tā atcelšanai un lietas nodošanai jaunai izskatīšanai.

Lietas Nr. SKK-28/2023 (15830013015)