Vienošanās ir horizontāla, ja to slēdz tirgus dalībnieki, kas darbojas vienā ražošanas vai izplatīšanas līmenī. Pretstats ir vertikālās vienošanās, kuru slēdz tirgus dalībnieki, kas darbojas atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas ķēdes līmenī, piemēram, vienošanās starp ražotāju un izplatītāju, starp ražotāju un vairumtirgotāju vai starp vairumtirgotāju un mazumtirgotāju. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. panta 1. punkts (analogi Konkurences likuma 11. panta pirmā daļa) nosaka, ka ir aizliegtas tādas vienošanās starp uzņēmumiem, kas var nepieļaut, ierobežot vai kropļot konkurenci. Vienlaikus, izpildoties noteiktiem nosacījumiem, likumā noteikto vienošanās aizliegumu var  nepiemērot attiecībā uz atsevišķām vienošanām, kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem.

Jaunais ES līmeņa regulējums un tā skaidrojošās vadlīnijas aizvieto 2011. gadā pieņemtos aktus (skat. 2011. gada R&D BER, 2011. gada regulu par specializācijas nolīgumiem un 2011. gada Vadlīnijas), kas bija spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Horizontālās vienošanās, kas nav aizliegtas

Viens no LESD 101. panta mērķiem ir nodrošināt, ka uzņēmumi neizmanto horizontālās sadarbības vienošanās, lai nepieļautu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci tirgū, tādējādi kaitējot patērētājiem. Līdz ar to starp uzņēmumiem slēgtai vienošanai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, lai tā būtu pieļaujama saskaņā ar ES konkurences tiesībām.

Vispirms saskaņā ar ES regulējumu ir jānovērtē, vai starp uzņēmumiem noslēgtajai horizontālai vienošanās nav pret konkurenci vērsts mērķis vai sekas. Ja tiek konstatēts, ka vienošanās ierobežo konkurenci pēc mērķa vai sekām, tad saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu tiek vērtēti attiecīgās vienošanās radītie konkurenci veicinošie labumi, kā arī, vai šīs konkurenci veicinošās sekas pārsniedz konkurenci ierobežojošās sekas. Vienošanās var būt attaisnojama, ja tā rada pietiekamus efektivitātes ieguvumus, kas atsver konkurencei radīto kaitējumu. LESD 101. panta 2. punkts nosaka, ka vienošanās automātiski nav spēkā, ja konkurenci veicinošās sekas nepārsniedz konkurences ierobežojumus.

Savukārt HBERs nosaka, ka pētniecības un izstrādes nolīgumi un specializācijas nolīgumi, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, ir atbrīvoti no Līguma 101. panta 1. punkta piemērošanas, jo tiek pieņemts, ka tie atbilst Līguma 101. panta 3. punktā noteiktajām atbrīvojuma prasībām. Tādēļ HBERs uzņēmumiem izveido drošības zonu šo kategoriju nolīgumiem.

HBERs papildina Vadlīnijas, kurās ir sniegti detalizētāki norādījumi par to, kā interpretēt un piemērot HBERs un kā attiecīgās puses pašas var novērtēt, vai pētniecības un izstrādes nolīgumi un specializācijas nolīgumi, kā arī citādi horizontālās sadarbības nolīgumi, kuriem HBERs nepiešķir atbrīvojumu, atbilst LESD 101. panta 1. un 3. punktam. Šie sadarbības nolīgumi citu starpā ietver iepirkuma, komercializācijas, standartizācijas un standarta noteikumu nolīgumus, kā arī vispārīgāk — informācijas apmaiņu.

Būtiskākās izmaiņas regulējumā

Jaunais ES regulējums un skaidrojošās vadlīnijas nodrošina tirgus dalībniekus ar skaidrāku, vieglāk pielietojamu ikdienas darbā un visādi citādi atbilstošāku mūsdienu ekonomiskajai realitātei regulējumu, kas palīdzēs tirgus dalībniekiem novērtēt to noslēgto horizontālo sadarbības līgumu atbilstību ar ES konkurences tiesībām.

• Pētniecības un izstrādes nolīgumi

Jaunā Horizontālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula par pētniecības un izstrādes nolīgumiem (R&D BER) nosaka, ka nolīgumi, kas saistīti ar kopēju pētniecību un izstrādi un no tās izrietošās tehnoloģijas izmantošanu, tiek piemērots atbrīvojums no konkurences tiesībās paredzētā vienošanās aizlieguma. Viens no regulējuma mērķiem ir nodrošināt lielāku skaidrību un elastību, aprēķinot tirgus daļas robežlielumu. Papildus jaunais regulējums vienkāršo “labvēlības perioda” piemērošanu, t. i., nolīgumiem turpina divus gadus piemērot atbrīvojumu no konkurences tiesībās paredzētā vienošanās aizlieguma arī gadījumos, ja nolīgumi vairs neatbilst atbrīvojuma nosacījumiem, jo tirgus dalībnieku tirgus daļa pārsniedz atbrīvojumam noteikto robežlielumu. Jaunais regulējums nodrošina lielāku aizsardzību inovāciju konkurencei, jo īpaši gadījumos, kad nav iespējams aprēķināt tirgus daļas. Šajā kontekstā tiek uzsvērtas Eiropas Komisijas un dalībvalstu konkurences iestāžu pilnvaras atsaukt uzņēmumam piemēroto atbrīvojumu problemātiskos gadījumos.

• Specializācijas nolīgumi

Jaunā Regula par specializācijas nolīgumiem paplašina specializācijas nolīgumu definīciju, piemērojot atbrīvojumu arī vienošanām, kuras noslēgušas vairāk nekā divas līgumslēdzējpuses. Papildus ir vienkāršota “labvēlības perioda” piemērošana gadījumā, kad tirgus dalībnieku tirgus daļas pārsniedz atbrīvojumam noteikto robežlielumu, kā arī uzlabota tirgus daļas aprēķināšanas kārtība.

• Skaidrojošās Vadlīnijas

Izmaiņas ir ieviestas Vadlīniju ievadā, proti, tajā atspoguļota jaunākā judikatūra saistībā ar saskaņotām darbībām, potenciālo konkurenci un mērķu un seku ierobežojumiem. Šobrīd Vadlīniju ievadā ir iekļauts skaidrojums saistībā ar LESD 101. panta 1. punkta piemērošanu kopuzņēmumiem un to mātes uzņēmumiem, kā arī ir paplašināti norādījumi par to, kā piemērot Vadlīnijas nolīgumiem, kas iekļauj sadarbību par vairāk kā viena veida darbību, piemēram, ražošana un tirdzniecība.

Paplašināta un precizēta Vadlīniju nodaļa par pirkuma nolīgumiem, precizējot atšķirību starp aizliegtiem pircēju karteļiem un atļautiem produktu kopīgiem pirkumiem, ko veic vairāki uzņēmumi. Ir precizēts, ka kopīgs pirkums attiecas uz vienošanām, kad pircēji veic sarunas par pirkuma nosacījumiem kopīgi, bet katrs pircējs veic pirkumu neatkarīgi.

Paplašināta Vadlīniju nodaļa par komercializācijas nolīgumiem, iekļaujot jaunu sadaļu par piedāvājumu iesniedzējiem konsorcijiem, jo īpaši par tādu konsorciju nolīgumu novērtēšanu, kurus slēdz puses, kas varētu piedalīties konkursos patstāvīgi, un analīzi, kas jāveic šādos gadījumos.

Pārstrukturēta un paplašināta Vadlīniju nodaļa par informācijas apmaiņu, lai tajā atspoguļotu jaunāko judikatūru un regulējuma piemērošanas pieredzi. Grozījumi iekļauj jaunus norādījumus par digitālā satura un datu apmaiņu, netiešu informācijas apmaiņu tiešsaistes platformās vai ar algoritma  palīdzību, dažādiem datu kopīgošanas veidiem, kā arī skaidro dažādus praktiskus pasākumus, ko tirgus dalībnieki var veikt, lai izvairītos no konkurences tiesību pārkāpumiem.

Vadlīnijās ir jauna nodaļa par mobilās infrastruktūras koplietošanas nolīgumiem. Jaunā nodaļa skaidro šo nolīgumu būtību, kā arī regulējuma piemērošanas pieredzi. Tiek uzskaitīti būtiskie novērtēšanas faktori un minimālie nosacījumi, lai šādu vienošanos slēdzējiem samazinātu konkurences tiesību pārkāpuma risku.

Vadlīniju nodaļa par standartizācijas nolīgumiem ir grozīta, lai nodrošinātu lielāku elastību saistībā ar atklātu dalību standarta izstrādē. Labojumi arī skaidro, ka maksimālās uzkrātās autoratlīdzības likmes atklāšana principā neierobežo konkurenci LESD 101. panta 1. punkta izpratnē, kā arī norāda prasību dalībniekiem atklāt savas intelektuālā īpašuma tiesības, kas varētu būt būtiskas topošā standarta īstenošanai.

Horizontālo nolīgumu pamatnostādnēs ir ieviesta jauna nodaļa par ilgtspējas nolīgumiem. Tajā ir ietverta ilgtspējas nolīgumu definīcija un izskaidrots, kādos gadījumos šādi nolīgumi neietilpst LESD 101. panta 1. punkta piemērošanas jomā. Tiek arī sniegti norādījumi, kā novērtēt ilgtspējas nolīgumus, kas ietilpst minētā noteikuma piemērošanas jomā un var pretendēt uz individuālu atbrīvojumu saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu.

Spēkā stāšanās un pārejas periods

Pārskatītais regulējums stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā, bet Vadlīnijas – pēc to publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī.

Jaunais regulējums paredz pārejas periodu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam, lai uzņēmumi pārskatītu līdz šim noslēgtās horizontālās vienošanās un izvērtētu to atbilstību jaunajam regulējumam. Līdz ar to, ja tirgus dalībnieks līdz 2023. gada 30. jūnijam ir noslēdzis vienošanos, kas atbilst līdzšinējam regulējumam, taču ir pretrunā ar jauno regulējumu, jaunais regulējums attiecīgajai vienošanai netiks piemērots līdz 2025. gada 30. jūnijam, tādējādi dodot laiku tirgus dalībniekam pielāgoties jaunajam regulējumam.