Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu personai ir tiesības pārsūdzēt Senātā iekšlietu ministra lēmumu, ar kuru tai noteikts izceļošanas aizliegums no Latvijas Republikas. Senāts šādu pieteikumu izskata kā pirmās instances tiesa koleģiālā sastāvā.

Izskatāmajā lietā, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta sniegto informāciju, iekšlietu ministrs atbilstoši Nacionālās drošības likuma 18.¹ panta otrajai daļai noteica aizliegumu personai vienu gadu izceļot no Latvijas.

Nacionālās drošības likuma 18.¹ pants paredz: ja valsts drošības iestāde ir sniegusi informāciju, ka kāda persona ārpus Latvijas Republikas plānojusi vai var iesaistīties darbībās, kas ļauj uzskatīt, ka šī persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību, iekšlietu ministrs var pieņemt lēmumu par aizliegumu šai personai izceļot no Latvijas Republikas.

Senāta tiesas sēdē pieteicējas pārstāve uzturēja iesniegto pieteikumu par iekšlietu ministra lēmuma atcelšanu. Iekšlietu ministrijas pārstāve un Valsts drošības dienesta pārstāvji lūdza lēmumu atstāt negrozītu, norādot, ka, pieņemtais lēmums ir samērīgs un pamatots, izvērtējot aizlieguma sekas, kā arī tā ietekmi uz personas privāto dzīvi. Iestāžu pārstāvji norādīja, ka persona, būdama Latvijas pilsone, mērķtiecīgi īstenojusi darbības, kas bijušas vērstas pret Latvijas nacionālās drošības interesēm. No minētajiem faktiem lēmumā arī secināts, ka persona, izceļojot no Latvijas, var iesaistīties darbībās, kas rezultēsies ar apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai, personai atgriežoties Latvijā.

Senāts, uzklausot procesa dalībniekus, noteica, ka nolēmums lietā būs pieejams 15.septembrī.

Senāta izskatīšanā otro reizi nonācis jautājums par Nacionālās drošības likumā ietvertā institūta – aizliegums izceļot no Latvijas Republikas – piemērošanas pamatotību un tiesiskumu. Pirmo šādu lietu Senāts izskatīja šī gada jūlijā.

Lieta Nr. SA-2/2023