“Probācijas dienesta efektīvā darbība šajos gados ir ļāvusi cilvēkiem pārtraukt izdarīt pārkāpumus un kļūt par labākiem sabiedrības locekļiem. Cilvēks netiek izolēts, bet paliek sabiedrībā ar tiesībām un pienākumiem piedalīties visos tās procesos, un ir pilnvērtīgs sabiedrības loceklis. Šādu sodu izpilde valstij ilgtermiņā ir daudz izdevīgāka, ļaujot gan ietaupīt finansējumu valsts budžetā, gan arī veicinot vēlāku resocializāciju, tiek saglabāts mūsu cilvēkkapitāls,” norāda tieslietu ministre.

Uzsverot nepieciešamību šodienas hibrīdkara apstākļos stiprināt sabiedrības drošību daudz mērķtiecīgāk, Inese Lībiņa-Egnere atgādināja: “Kolēģiem Tieslietu ministrijā esmu uzdevusi izvērtēt kriminālsodu politiku un sniegt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos un izmaiņām to piemērošanā, skarot nodarījumus gan pret valsti un valsts drošību, gan pret personas dzīvību, veselību, neaizskaramību, brīvību, godu un cieņu. Ir svarīgi, ka kriminālsodu reforma iet mērķtiecīgi roku rokā ar cilvēku, kas pārkāpuši likumu, resocializāciju, lai valsts ieslodzījumu vietas netiktu pārpildītas ar notiesātajiem, sevišķi jauniešiem, kas varbūt jaunības maksimālismā ir veikuši kādus pārkāpumus, bet viņi sodus varētu izciest sabiedrībā.”

Noslēgumā tieslietu ministre Valsts probācijas dienesta kolēģiem novēlēja palikt tik pat aktīviem un klātesošiem jautājumos, kas skar resocializāciju un sabiedrības drošību: “Profesionalitāte, aktīva klātbūtne un patiesa ieinteresētība ir tas, kas padara vērtīgu ikvienu no mums, un tas ir pamatīgi bruģēts ceļš drošai, saticīgai, gudrai un iekļaujošai Latvijai!”