KNAB atgādina, ka KUI atspoguļo privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā, aptverot daudzveidīgus tematus – ekonomiskos procesus, tostarp inflāciju, ēnu ekonomiku un nodokļu politiku, politiskos procesus, tiesvedības, korupciju u.c. 2023. gada KUI Latvija ieguvusi 60 punktus, kas ir līdz šim augstākais iegūtu punktu skaits, un ierindojas 36. vietā starp 180 vērtētajām valstīm un teritorijām. Tāpat Latvija paaugstinājusi savas pozīcijas 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, ierindojoties 14. vietā.

Latvijas pozīciju uzlabošanā KUI ir svarīga loma iesaistītajām pusēm –  lēmējvarai, izpildvarai, kā arī tiesu varai. Pretkorupcijas jautājumiem un lēmumiem, kas vērsti uz korupcijas mazināšanu, jābūt ierindotiem starp prioritātēm, savukārt izpildvarai, t.i., valsts pārvaldes institūcijām, jārīkojas, lai korupcijas mazināšanas aktivitātes būtu mērķtiecīgas un efektīvas, nevis formālas. Lai veicinātu korupcijas izskaušanu, nepieciešams mazināt nesodāmības sajūtu, kas cita starpā saistāma ar pārlieku ilgstošām tiesvedībām.

Aizvien pieaugoša loma ir arī privātajam sektoram. Korupcija privātajā sektorā nav atrauta no korupcijas publiskajā sektorā, ko pierāda KNAB novērotā negatīvā tendence – katru gadu pieaug to juridisko personu skaits, kas valsts amatpersonu kukuļošanu izmanto kā biznesa attīstības metodi.

Korupcijas risku apzināšana un to mazināšana privātajā sektorā ir gan pašu uzņēmēju atbildība, ieviešot pretkorupcijas mehānismus un nepārprotami demonstrējot noliedzošu attieksmi pret korupciju, gan arī publiskā sektora atbildība. KNAB norāda, ka korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā ir viens no Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.–2025. gadam rīcības virzieniem un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības stratēģijas 2023.–2026. gadam prioritātēm.