Rīgas rajona tiesa 2023. gada maijā noteica vīrietim aizliegumu tuvoties un sazināties ar kādu sievieti, kā arī aizliegumu tuvoties viņas dzīvesvietai. Apsūdzētais vīrietis tiesas noteiktos aizliegumus ignorēja un šā gada 13. februārī ieradās pie sievietes mājoklī, un uzturējās tajā līdz brīdim, kad ieradās policijas darbinieki un vīrieti aizturēja.

Jāpiemin, ka apsūdzētais vīrietis tikai šā gada 7. janvārī tika atbrīvots no ieslodzījuma vietas pēc soda izciešanas, kur ar brīvības atņemšanu uz pieciem mēnešiem tika notiesāts par šāda paša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Minētajā krimināllietā iesaistītās personas desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Ja šāds lūgums tiek iesniegts, tiesa sagatavo pilnu spriedumu, kuru var pārsūdzēt desmit dienu laikā no tā pieejamības dienas.

Pēc pērnā gada pavasarī notikušā traģiskā notikuma Jēkabpilī, kad tika nogalināta kāda 1983. gadā dzimusi sieviete, Saeima būtiski palielināja maksimālos sodus par draudiem nonāvēt, vajāšanu un nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, proti, maksimālais brīvības atņemšanas sods par šiem noziegumiem tika palielināts no trīs mēnešiem uz trīs gadiem. Prokuratūras ieskatā pašreizējais tiesiskais regulējums ļauj daudz efektīvāk apturēt varmākas pirms vēl ir iestājušās traģiskas sekas.

Prokuratūra aicina visas personas, kuras cieš no jebkāda veida vardarbības ģimenē, tostarp esošajiem vai bijušajiem partneriem, lūgt tiesu piemērot pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Ja apdraudējums ir tūlītējs, jāsauc Valsts vai pašvaldības policija, kura var pieņemt lēmumu par nošķiršanu, kas nozīmē, ka varmākam nekavējoties būs jāpamet cietušās personas dzīvesvieta, un viņš nevarēs tajā atgriezties.

Papildus lēmumam par nošķiršanu cietušie var lūgt policiju sagatavot un iesniegt tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas nozīmē, ka turpmāk varmāku varēs saukt pie kriminālatbildības, kā arī apcietināt pat par tuvošanos vai saziņu ar cietušo, negaidot, kad viņš pielietos reālu fizisku vardarbību pret viņu. 

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.