Kopš 2022. gada Tieslietu ministrija koordinē sankciju piemērošanu attiecībā uz valsts uzturētajiem reģistriem, ES līmenī esam vienojušies par sankciju apiešanas kriminalizēšanu visās dalībvalstīs, kurās iepriekš bijusi atšķirīga izpratne par sankciju ievērošanas nozīmību.

Šī gada budžeta ietvaros turpinām stiprināt Latvijas lomu starptautisko tiesību jautājumos, tostarp sniedzot tiesisku atbalstu Ukrainai – stiprinot starptautisko sankciju sistēmu, līdzdarbojoties Starptautiskās Krimināltiesas darbā un iespējamā starptautiskā tribunāla izveidē Krievijas pastrādāto kara noziegumu Ukrainā izvērtēšanai un vainīgo sodīšanai. Tāpat tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere sola izmantot visus diplomātiskos un tiesiskos kanālus, lai rastu risinājumu, kā atgriezt Krievijas nežēlīgi ģimenēm nolaupītos un deportētos 20 000 Ukrainas bērnus.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Ir pagājuši 24 mēneši, kopš Krievijas pilna apmēra agresijas kara sākuma pret Ukrainas cilvēkiem un visu demokrātisko, starptautiskajās tiesībās balstīto pasauli. Imperiālisma ilūziju vadīta Krievija īsteno genocīdu, teroru, noziegumus pret cilvēci. Lai apturētu Putinu un sekmētu Ukrainas uzvaru, mēs, Latvija, turpināsim sniegt visu nepieciešamo atbalstu un atgādināsim to darīt citiem. Mēs atgādināsim, ka taisnīgums tiks atjaunots tikai tad, kad tiks padzīti Krievijas spēki no visām Ukrainas teritorijām, Krievija tiks saukta pie atbildības, bet Ukraina tiks atjaunota un būs drošībā kā pilnvērtīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Mēs nedrīkstam ļauties pagurumam, jo šī ir arī mūsu cīņa. Ja kopā apturēsim agresorvalsti tagad, Krievijas spējas nākotnē uzbrukt NATO un Eiropas Savienībai vājināsies.”

Pasākumi un aktivitātes Ukrainas atbalstam:

• 2023. gada 11. septembrī Rīgā notika Latvijas un Eiropas Padomes organizēta augsta līmeņa tieslietu ministru sanāksme, kurā lemts par tālākajiem soļiem, lai nodrošinātu Krievijas atbildību par pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, un par Krievijas nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešanu viņu ģimenēs. Sanāksmē Rīgā parakstīta deklarācija, paužot atbalstu Ukrainai tiesiskuma nodrošināšanā. Deklarācija ietver arī vadlīnijas jeb Rīgas principus, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu Ukrainas zaudējumu reģistra darbību.
• Latvija aktīvi piedalās kara noziegumu izmeklēšanā Ukrainā. Eurojust ietvaros Latvija ir iesaistījusies speciāli izveidotajā apvienotajā izmeklēšanas grupā, kas koordinē vairākās valstīs veiktās nacionālās izmeklēšanas, lai sniegtu atbalstu Ukrainai. Latvijas pārstāvis Eurojust sniedz aktīvu atbalstu starptautiskās sadarbības un rīcības koordinēšanā ar citām valstīm un Starptautisko Krimināltiesu.
• Starptautiskās Krimināltiesas budžetā iemaksāti 250 tūkst. EUR un Cietušo atbalsta fondā 50 tūkst. EUR, lai veicinātu ātrāku kara noziegumu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības, kā arī sniegtu atbalstu kara noziegumos cietušajiem, īpaši – sievietēm un bērniem.
• Tieslietu ministrija ir nosūtījusi nacionālo ekspertu darbam Starptautiskajā Krimināltiesā, kas strādā ar kara noziegumu pierādījumiem.
• Tieslietu ministrija un pārraudzības iestādes palīdz ar pieredzes nodošanu un tehnisko atbalstu Ukrainas tiesām, probācijas dienestam, tiesu ekspertīžu dienestam. Piemēram, Kijivas Tiesu ekspertīžu zinātniski pētnieciskajam institūtam nodoti 22 portatīvie datori un to aprīkojums. Valsts tiesu ekspertīžu birojs sniedz atbalstu Harkivas Tiesu ekspertīžu institūta ekspertiem Krievijas Federācijas kara noziegumu dokumentēšanā, atbalstot arī ar nepieciešamo aprīkojumu un materiāliem, pieredzes apmaiņas vizītēm un palīdzību jaunu tiesu ekspertīzes metožu izstrādē un aprobēšanā.

Cīņa ar hibrīdapdraudējumu Latvijā:

• Lai novērstu apdraudējumu Latvijas valstiskumam un tiktu pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā notiekošas, nacionālo drošību apdraudošas politiskās aktivitātes, Nacionālās drošības komisija sadarbībā ar Tieslietu ministriju un valsts drošības iestādēm sagatavoja “Maskavas nama” pārņemšanu un atsavināšanu. Ieņēmumi no ēkas pārdošanas tiks novirzīti Ukrainas atbalstam.
• Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotāju drošību un stiprinātu agresorvalsts starptautisko izolāciju, Latvijā aizliegta Krievijā reģistrētu transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē, tos varēs konfiscēt un nodot bez atlīdzības Ukrainas atbalstam cīņā ar agresorvalsti.
• Stājušies spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas par valsts drošības apdraudējumu pastiprina kriminālatbildību līdz pat mūža ieslodzījumam, ko varēs piemērot par spiegošanas organizēšanu vai vadīšanu.Pastiprināta atbildība arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts drošību.
• Palielināts kriminālsods personām, kas palīdz valsts robežu nelikumīgi šķērsojošām personām uzturēties un pārvietoties Latvijas teritorijā. Izmaiņas ierobežo migrantu nelegālu iekļūšanu Latvijā un stiprina sabiedrības un valsts drošību.