Apsūdzībā norādīts, ka dienesta pienākumu izpildes gaitā policijas inspektoram radās aizdomas par kāda šofera vadīšanas spējām. Pēc transportlīdzekļa apturēšanas un vadītāja pārbaudes ar alkometru tika noskaidrots, ka šofera izelpā konstatētā alkohola koncentrācija nepārsniedz maksimāli pieļaujamo. Zinot, ka nav pieļauts administratīvais pārkāpums, policists par administratīvā pārkāpuma protokola nesastādīšanu pieprasīja samaksāt 200 euro. Prasīto naudas summu apsūdzētais saņēma.

Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa pamatoti nav konstatējusi apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli – savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. Kontatējot, ka apsūdzētais pirmās instances tiesā, būdams informēts par apzināti nepatiesas liecības sniegšanas sekām, sniedzis apzināti nepatiesas liecības, noliedzot gan viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apstākļus, gan juridisko kvalifikāciju, apelācijas instances tiesa šo apstākli atzina par viņa atbildību pastiprinošu apstākli.

Secinot, ka apelācijas instances tiesa lietā iegūtos pierādījumus izvērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām, Senāts atstāja negrozītu apelācijas instances tiesas spriedumu. Senāta lēmums. Lieta Nr. SKK-9/2024 (11860002120)