Pieteikumu par konkrētu tiesību normu atbilstību Satversmei vispārējās jurisdikcijas un administratīvās tiesas Satversmes tiesā nesniedz savās interesēs, bet taisnīguma interesēs, tāpēc Satversmes tiesai pēc šiem pieteikumiem būtu jārosina lietas. Lielākoties tā arī ir, jo īpaši Senāta pieteikumos, taču ir arī atteikumi. Par juridisko metodi un juridiskajiem argumentiem, ko izmantot, lai pieteikumi būtu atbilstoši Satversmes tiesas prasībām, bija arī šī saruna. Turklāt tiesu pieteikumu argumentiem ir īpaša nozīme, jo šajās lietās citu argumentu pieteikuma pamatojumam nebūs, Satversmes tiesa strādās ar to, ko tiesas uzrakstījušas. Tātad no tiesu pieteikuma pamatojuma lielā mērā atkarīgs arī lietas rezultāts.

Kā sarunā uzsvēra abu tiesu tiesneši – katrai tiesai ir sava kompetence: par normatīvo rāmi tiesību normu piemērošanā spriež Satversmes tiesa, bet Satversmei atbilstīga tiesību normu piemērošana ir pārējo tiesu kompetence. Satversmes tiesa bez īpašiem izņēmumiem nejaucas tiesību piemērošanas jautājumos, tādēļ tiesai jāspēj pamatot, ka visas tiesību piemērošanas un interpretācijas iespējas ir izmantotas, un taisnīga rezultāta sasniegšanai nav citas iespējas kā tiesību normas izvērtējums atbilstoši Satversmē noteiktajām pamattiesībām. Turklāt tiesu uzdevums kļūst aizvien sarežģītāks – nacionālo lietu risinājumā vērā ņemama arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūra.

Abu tiesu tiesneši pārrunāja arī atsevišķus konkrētus pieteikumus un lietu risinājumus, kā arī pievērsās vispārējā administratīvā akta izpratnei.

Tikšanās laikā apspriesti arī tiesnešu apmācības jautājumi par pieteikumu sagatavošanu Satversmes tiesai. Kā norādīja tiesneši – mācību kursam jābūt nevis par Satversmes tiesas aktualitātēm, bet par metodi, kā veidot dialogu ar Satversmes tiesu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsver: neraugoties uz atšķirībām tiesu kompetencē un funkcijās, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas dialogs ir nozīmīgs instruments tiesību teorijas un prakses savienošanai un arī tiesu varas stiprināšanai kopumā. Turklāt dialogam jānotiek ne vien caur spriedumiem, bet arī klātienes diskusijās, kas dod virzību tālākai domu gaitai.