Kopīgu piedāvājumu iesniegšana veicina uzņēmēju dalību iepirkumos, kuros tie citādāk nespētu kvalificēties. Apstākļos, kad tirgus dalībnieki nav spējīgi iepirkumā piedalīties individuāli, to sadarbība, iesniedzot kopīgu piedāvājumu, nav uzskatāma par Konkurences likuma pārkāpumu, ņemot vērā, ka konkrētā iepirkuma ietvaros, tie nav uzskatāmi par konkurentiem. Turpretī personu apvienības starp uzņēmumiem, kuri spēj iepirkuma līgumsaistības ekonomiski, finansiāli un tehniski izpildīt patstāvīgi, var pārkāpt Konkurences likumā noteikto vienošanās aizliegumu.

Ieva Šmite, KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore: “Vērtējot aizliegtu vienošanos pārkāpumu izpētes lietas pēdējo piecu gadu periodā, ir novērojama tendence, ka tirgus dalībnieki nereti kopīgu dalību iepirkumos izmanto nevis objektīvu iemeslu dēļ, bet tieši pretēji - kā aizsegu kartelim. Tāpēc KP ir mērķis ar šīm vadlīnijām ir viest skaidrību, kāds novērtējums tirgus dalībniekiem ir jāveic, lai konkurentu sadarbība, likvidējot savstarpējo konkurenci konkrētā iepirkuma ietvaros, būtu attaisnojama.”

KP sagatavotajās vadlīnijās ir skaidroti pamatprincipi, kas ir jāņem vērā visiem tirgus dalībniekiem, apsverot kopīga piedāvājuma iesniegšanu iepirkumā. Tajās ir apkopota informācija, kas ļauj tirgus dalībniekiem noskaidrot, vai tie ir uzskatāmi par konkurentiem konkrētajā iepirkumā, un kāds ir pieļaujamais informācijas apmaiņas apjoms. Papildus KP vadlīniju pielikumā ir apkopojusi Latvijas un ārvalstu konkurences iestāžu un tiesu praksi, lai tirgus dalībniekiem sniegtu ieskatu, kā jautājumi par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos ir tikuši vērtēti praksē.

Savukārt vadlīniju noslēgumā esošais pašnovērtējuma rīks ir izveidots, lai, ņemot vērā vadlīnijās skaidrotos principus, ērtā veidā palīdzētu tirgus dalībniekam novērtēt, kāda būtu piemērotākā forma dalībai iepirkumā – apvienojoties ar citu tirgus dalībnieku un iesniedzot kopīgu piedāvājumu vai piedaloties iepirkumā individuāli.