Pieteicējs Matīsa kapos Rīgā, kas ir daļēji slēgta kapsēta, vēlējās pārapbedīt savu mirušo sievu. Apgabaltiesa secināja, ka viņš nav noslēdzis kapavietas uzturēšanas līgumu un pašvaldības saistošie noteikumi nepieļauj tā noslēgšanu. Pieteicējs iebilda, ka attiecīgā kapavieta viņam ierādīta jau sen, viņš to ir labiekārtojis un visu laiku regulāri kopis.

Senāts norādīja, ka, piemērojot pašvaldību saistošo noteikumu normas, ir jāņem vērā Latvijā vēsturiski izveidojies paradums mirušos apbedīt kapsētās, kas ir latviskās dzīvesziņas un identitātes izpausme, ko aizsargā cilvēka cieņas princips.

Senāts atzina, ka, lemjot par pieteicēja tiesībām noslēgt kapavietas uzturēšanas līgumu, cilvēka cieņas princips prasa ņemt vērā lietā noskaidrotos individuālos apstākļus un pieteicēja subjektīvo attieksmi. Konkrētajā gadījumā pieteicējs 1991.gadā ir pasūtījis kapu kopiņas veidošanu un apstrādāšanu, kā arī dekoratīvo koku stādīšanu un dzīvžoga apgriešanu kapavietā. Viņš kapavietu ir regulāri kopis. Pieteicējs to darījis, jo atbilstoši ģimenes atmiņām pieņēmis, ka kapavietā ir apbedīts tēvs, kā arī vēlējies turpināt veidot ģimenes kapus, kas atrodas netālu no citu radu atdusas vietas.

Tam, vai pieteicējs kapavietu ieguva atbilstoši attiecīgā laika regulējumam, lietā nebija juridiskas nozīmes. Saskaņā ar Rīgas domes vēlāk pieņemtu lēmumu Kapu pārvaldei tika uzdots veikt visu kapavietas uzturētāju (nomnieku) pārreģistrāciju un nomas līgumu noslēgšanu neatkarīgi no kapavietas iegūšanas apstākļiem. Tādā veidā tika respektēta faktiskā situācija kapsētās (sociālā realitāte), kad kapavietas varēja būt iegūtas arī bez pienācīga tiesiskā pamata, uzdodot tieši Kapu pārvaldei, nevis pašām personām šo situāciju tiesiski nokārtot.

Tā kā lietā netika konstatēts, ka kapavietas uzturēšanas līguma noslēgšana ar pieteicēju aizskartu kādas citas personas tiesības vai tiesiskās intereses, Senāts nesaskatīja tiesiskus šķēršļus pienācīgi novērtēt pieteicēja situācijas individuālos apstākļus un taisnīgi izlemt lietu, respektējot cilvēka cieņas principu.

Tādējādi Senāts atzina, ka izskatāmajā gadījumā pašvaldības saistošo noteikumu normas ir iztulkojamas un piemērojamas kopsakarā ar cilvēka cieņas principu, kas prasa respektēt sociālajā realitātē ilgstoši pastāvošās faktiskās attiecības par kapavietas uzturēšanu un rast iespēju atbilstoši pieteicēja gribai tās tiesiski nokārtot.

Senāta spriedums. Lieta Nr.SKA-259/2024 (A420142220)