Pētījumi rāda, ka vairāk nekā 30 procenti sieviešu ir piedzīvojušas vardarbību attiecībās un 34 procenti bērnu tikuši fiziski ietekmēti, pauda A.Ņenaševa. Diemžēl arvien nākas saskarties ar sagrozītu, nepatiesu izpratni par Stambulas konvencijas būtību, tādēļ mūsu darbs, īstenojot konvenciju, ir īpaši būtisks. Ja sabiedrība redzēs, kā tā darbojas un kādi ir tās rezultāti, esmu pārliecināta, ka daudzi konvencijas pretinieki kļūs par tās atbalstītājiem, teica Saeimas priekšsēdētājas biedre.  

Cilvēkiem jāredz, ka zinoši, profesionāli speciālisti, ierēdņi, politiķi, tiesneši dara visu iespējamo, lai izskaustu vardarbību, sacīja A.Ņenaševa, aicinot rīkoties pārliecinoši, lai likums darbotos efektīvi. Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra politikas veidotāju, izpildvaras, pilsoniskās sabiedrības un starptautisko organizāciju sadarbības lomu Stambulas konvencijas īstenošanā.

Semināra dalībniekus uzrunāja arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas galvenā referente par vardarbību pret sievietēm Etilda Ģonaja (Etilda Gjonaj). Savukārt Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Līdztiesības un diskriminācijas apkarošanas komitejas pārstāvis Edmunds Cepurītis vadīja diskusiju par likumdošanas, budžeta un uzraudzības struktūrām Stambulas konvencijas īstenošanā.

Semināra dalībnieki pārrunāja jautājumus par parlamenta lomu un atbildību īstenošanas uzraudzībā, tostarp sadarbību ar GREVIO – starptautisku, neatkarīgu ekspertu grupu, kas auditē valstu progresu konvencijas mērķu sasniegšanā. Uzmanības lokā bija jautājums arī par sadarbību starp parlamentiem un tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras iestājas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Par aktualitātēm un izaicinājumiem Stambulas konvencijas īstenošanā un uzraudzībā sprieda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas priekšsēdētāja Zane Skujiņa-Rubene, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Diskusijās piedalījās arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Līdztiesības un diskriminācijas apkarošanas komitejas priekšsēdētāja, Ukrainas delegācijas vadītāja Marija Mezenceva (Mariia Mezentseva), kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji un virkne kompetento starptautisko organizāciju pārstāvju.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu stājās spēkā šī gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.