Senāta lēmumā skaidrots, ka nav nozīmes tam, vai aicinājums uz naida vai nesaticības izraisīšanu ir pamata vai pakārtots vēstījums, būtiski ir konstatēt, vai konkrētā ziņa satur aicinājumu uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu. Tāpat Senāta lēmumā norādīts, ka apsūdzētā lietotais vārds “likvidēt” ir skatāms kopsakarā ar pārējo vēstījumu, proti, tā izolēta analīze nevar būt par pamatu, lai atklātu paustās ziņas patieso jēgu. 

Tāpat lēmumā skaidrots, ka, izvērtējot šādus gadījumus, notikumu analīze ir veicama arī, ievērojot notikuma laikā pastāvošo sociālo kontekstu. Tiesai ir jāvērtē, vai stāvoklis sabiedrībā sakarā ar bažām par Covid-19 vīrusa izplatību neradīja pastiprinātu risku, ka paustās ziņas tiks īpaši saasināti uztvertas sabiedrībā, un tajās paustie aicinājumi ar lielāku ticamību rezultēsies naida izpausmēs pret konkrēto personu grupu. 

Izskatāmajā lietā apsūdzētajam saistībā ar publicētajā videoierakstā ar nosaukumu „Koronas vīruss ir Latvijā! Lūdzu, dalies un brīdini citus!” paustajiem izteikumiem sākotnēji tika celta apsūdzība arī par huligānismu, taču ar Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 20. septembra spriedumu apsūdzētais tika atzīts par nevainīgu un attaisnots.  

Lieta jau iepriekš skatīta Senātā, kurš atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais tika atzīts par vainīgu nacionālā naida un nesaticības izraisīšanā. 

Toreiz Senāts atzina, ka tiesai būtu jāizvērtē, vai interneta vietnē ievietotajā videoierakstā apsūdzētā pausto izteikumu smagums ir sasniedzis pakāpi, kas kūda uz naidu un par kuru paredzēta kriminālatbildība. Tāpat jāņem vērā sociālais un politiskais konteksts, kādā izteikumi pausti un izplatīti, izteikumu paudēja statuss sabiedrībā, īpaši viņa ietekme uz auditoriju, kurai izteikumi domāti, izteikumu paudēja nodoms, izteikumu saturs un forma, kā arī izteikumu plašums. 

Lietas nr.: SKK-9/2025 (11817001020).