Apstrīdētā norma noteica, ka pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tās izskatīšanā ir lieta, kurā personai tika atteikta iesnieguma par atlīdzinājuma izmaksu izskatīšana, jo viņa nokavējusi apstrīdētajā normā noteikto termiņu. Administratīvā rajona tiesa uzskatīja, ka apstrīdētajā normā noteiktā termiņa nokavējums iestājies no personas neatkarīgu apstākļu dēļ, taču šī norma liedz viņai tiesības uz atlīdzinājumu.

Administratīvā rajona tiesa norādīja, ka likumdevējam ir pienākums pārskatīt apstrīdētajā normā noteikto termiņu, jo valstī ir mainījušies ekonomiskie apstākļi un valsts finanšu iespējas. Apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums vairs neatbilst sociālajai realitātei un nav samērīgs. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 92. panta trešajam teikumam, kas paredz tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā.

Satversmes tiesa konstatēja, ka jau pēc lietas ierosināšanas ir izdarīti grozījumi tiesiskajā regulējumā. Tie paredz iestādes un tiesas tiesības apstrīdētajā normā noteiktos termiņus atjaunot, ja nokavēšanas iemesls ir atzīstams par attaisnojamu. Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka Administratīvajai rajona tiesai tās izskatīšanā esošajā lietā ir jāpiemēro Pacientu tiesību likuma 16. panta piektā daļa jaunajā redakcijā, kas ir spēkā no 2026. gada 29. janvāra. Lai gan apstrīdētajā normā paredzētais termiņš atlīdzības pieprasīšanai no Ārstniecības riska fonda nav grozīts, Administratīvajai rajona tiesai ir jāpiemēro jaunais tiesiskais regulējums kopsakarā un tā ir tiesīga lemt par nokavētā termiņa atlīdzības pieprasīšanai atjaunošanu un attiecībā uz pieteicēju lietā pati novērst tās nelabvēlīgās sekas, kas ar apstrīdēto normu šai personai tika radītas.

Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka Administratīvajai rajona tiesai tās tiesvedībā esošās lietas atrisināšanai vairs nav nepieciešams vērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmei un tiesvedība lietā ir izbeidzama.