Pieteicēja lietā ir novada domes priekšsēdētāja, kura priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ievietoja pašvaldības sociālā tīkla lapā videomateriālus, kuros uzrunāja iedzīvotājus un informēja tos par aktualitātēm pašvaldībā. KNAB šos materiālus atzina par priekšvēlēšanu aģitāciju un uzdeva pieteicējai atlīdzināt prettiesiski izlietotos finanšu līdzekļus, iemaksājot tos valsts budžetā. Pieteicēja pārsūdzēja KNAB lēmumu tiesā. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja, savukārt Administratīvā apgabaltiesa – apmierināja, atzīstot, ka strīdus videomateriāli paredzēti iedzīvotāju informēšanai, pieteicēja tajos netiek nekādi izcelta un tie nav uzskatāmi par netiešu aicinājumu balsot par pieteicēju vai viņas pārstāvēto politisko spēku.

Senāts atzina KNAB kasācijas sūdzībā paustos argumentus par pamatotiem un norādīja, ka apgabaltiesa nav pienācīgi izvērtējusi visus lietas faktiskos apstākļus. Senāta ieskatā, netiešas priekšvēlēšanu aģitācijas konstatēšanai var būt pietiekami ar to, ka pasākums kopumā uz vēlētāju iedarbojas tādējādi, ka veicina atbalstu konkrētai personai vai politiskajai partijai.Senāts atgādināja, ka priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi izriet no Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātā vienlīdzīgu un brīvu vēlēšanu principa, kas citstarp liedz izmantot publiskos resursus, lai priekšvēlēšanu konkurencē radītu nepamatotas priekšrocības konkrētiem kandidātiem. Ja priekšvēlēšanu periodā tiek izteikti pozitīvi raksturoti pašvaldības sasniegumi, turklāt to dara pašvaldības augstākā amatpersona, ierastā iedzīvotāju informēšana vienlaikus var arī ietekmēt vēlētāju izvēli.

Tādēļ apgabaltiesai būs atkārtoti jāvērtē videomateriālos atspoguļotā informācija un tas, kādu priekšstatu par pašvaldības darbu tā varēja radīt vēlētājiem. Turklāt, kā uzsver Senāts, vidusmēra vēlētāja uztvere tiesai jānosaka atbilstīgi lietā konstatētajiem apstākļiem, tostarp ņemot vērā pieteicējas publisko statusu, atpazīstamību un publiski pieejamo informāciju par viņas politisko darbību.

Lieta SKA-35/2026 (A420237122)