Krimināllietā apsūdzētas trīs personas, kuras iepriekš vienojās izdarīt naudas līdzekļu zādzību no bankomāta seifa, atverot to vispārbīstamā veidā – spridzinot. Saskaņā ar lomu sadali viens no apsūdzētajiem un persona, attiecībā pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar viņas nāvi, iegādājās sprādziena izraisīšanai nepieciešamās vielas, pēc tam divi no apsūdzētajiem palika novērot apkārtni, bet viens no apsūdzētajiem un persona, attiecībā pret kuru kriminālprocess izbeigts, iepludināja bankomātā sprādzienbīstamu gāzu maisījumu un izraisīja sprādzienu. Noziedzīgo nodarījumu apsūdzētie neīstenoja līdz galam no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo sprādziena rezultātā bankomāta seifs neatvērās, iedarbojās signalizācija un apsūdzētie no notikuma vietas aizbēga. Bēgšanas laikā persona, attiecībā pret kuru kriminālprocess izbeigts, gāja bojā gāzes balona eksplozijas rezultātā, bet pārējie apsūdzētie guva miesas bojājumus.

Rīgas pilsētas tiesa atzina apsūdzētos par vainīgiem un sodīja ar brīvības atņemšanu, diviem no apsūdzētajiem piemērojot nosacītu notiesāšanu. Izskatījusi iesniegtās apelācijas sūdzības un prokurora apelācijas protestu, Rīgas apgabaltiesa atcēla nosacītu notiesāšanu un kā pamatsodu noteica probācijas uzraudzību.

Izskatot iesniegtās kasācijas sūdzības, Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa lietā esošos pierādījumus ir izvērtējusi to kopumā un savstarpējā sakarībā, nevienam no pierādījumiem nepiešķirot augstāku ticamības pakāpi, un tie nerada šaubas par apsūdzēto vainīgumu viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos.

Lieta SKK-103/2026 (11096271015)