Senāta Civillietu departamenta senatoru kolēģija ir izskatījusi atbildētājas iesniegto kasācijas sūdzību un atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā par pašvaldības izpirkuma tiesības atzīšanu uz nekustamo īpašumu. Līdz ar to spēkā stājas Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru prasība apmierināta.
No lietas apstākļiem izriet, ka Cēsu novada pašvaldība bija atzinusi nekustamo īpašumu par nepieciešamu pašvaldības likumā noteikto funkciju īstenošanai – sporta būvju attīstībai. Pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nekustamā īpašuma kopīpašnieki bija sev piederošās domājamās daļas atsevišķos darījumos pārdevuši atbildētājai, nepiedāvājot pašvaldībai izlietot pirmpirkuma tiesību. Pašvaldība cēla prasību tiesā pret atbildētāju, lai panāktu izpirkuma tiesības īstenošanu uz iegūto nekustamo īpašumu. Vidzemes rajona tiesa un Vidzemes apgabaltiesa prasību noraidīja, atzīstot, ka attiecīgajos darījumos atsavināts nevis nekustamais īpašums, bet tikai tā domājamās daļas, un ka šādā gadījumā pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības nav pašvaldībai, bet pārējiem kopīpašniekiem.
Izskatījis kasācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, Senāts lietā SKC-26/2025 atzina, ka lietā nav konstatējamas kopīpašnieku intereses uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu, kam būtu dodama priekšroka pret pašvaldības interesēm. Pirmajā darījumā otrs kopīpašnieks nav izmantojis savas tiesības pretendēt uz pirmā kopīpašnieka domājamo daļu, savukārt otrā darījuma noslēgšanas laikā bijušajam pirmajam kopīpašniekam tādas vairs nav bijušas. Tādēļ pašvaldība ir bijusi tiesīga izlietot pirmpirkuma tiesību, bet, tā kā izskatāmajā lietā tas vairs nav bijis iespējams, tai pēc analoģijas atzīstama izpirkuma tiesība.
Vidzemes apgabaltiesa, atkārtoti izskatot lietu, noraidīja atbildētājas lūgumu apstiprināt starp pusēm noslēgto izlīgumu un izbeigt tiesvedību, bet tā vietā apmierināja prasību pilnībā. Tiesa konstatēja, ka izlīguma saturs neatbilst pašvaldības domes lēmumam pievienotajam projektam, turklāt prasītāja pirms izlīguma apstiprināšanas tiesā bija izmantojusi tiesības no tā atkāpties un lūgt izskatīt lietu pēc būtības. Vadoties no Senāta spriedumā izteiktajām atziņām, tiesa atzina, ka saskaņā ar darījuma laikā spēkā esošo tiesisko regulējumu atbildētājai bijis pienākums pārliecināties par pirmpirkuma tiesību piedāvāšanu prasītājai, taču tā nav to izdarījusi. Tiesa precizēja prasījuma formulējumu un atzina pašvaldības īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu uz izpirkuma tiesību pamata.
Lieta SKC-435/2026 (C71358922)
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
67311161
darbdienās: 8.30–17.00
pirmssvētku dienās: 8.30–15.00
|
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
