Senāta Civillietu departaments ir apturējis tiesvedību civillietā par atšķirīgas attieksmes izbeigšanu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, lai uzdotu prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai. Tiesvedība ir apturēta, līdz likumīgā spēkā būs stājies Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.
Prasītāja lietā ir Lietuvas Republikas pilsone, kura vairākkārt pieteikusies uz vakantajām gaisa satiksmes dispečera amata vietām valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Gaisa Satiksme”, bet saņēmusi atteikumu. Tā kā prasītāja uzskata, ka atteikumu pamatā ir atšķirīga attieksme viņas pilsonības dēļ, turklāt pušu starpā jau ilgstoši izveidojies konflikts, viņa ir cēlusi prasību tiesā pret “Latvijas Gaisa Satiksmi”, lai panāktu, ka atbildētājai tiek noteikts pienākums izbeigt pret viņu vērsto diskrimināciju ar mobinga elementiem.
Pirmās instances un apelācijas instances tiesas prasību noraidīja, atzīstot, ka prasītājas nodarbināšanai pastāv objektīvi juridiski šķēršļi, jo spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka gaisa satiksmes dispečera amatu var ieņemt vienīgi personas, kas saņēmušas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Līdz ar to uz šo amatu var pretendēt tikai Latvijas Republikas pilsoņi.
Senāts konstatēja, ka lietā izskatāmie jautājumi ir cieši saistīti ar darba ņēmēju tiesībām brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā un diskriminācijas aizliegumu Eiropas Savienības pilsonības dēļ. Kā norāda Senāts, Eiropas Savienības Tiesas praksē līdz šim nav analizēti gadījumi, kad šīs tiesības ierobežotas saistībā ar nepieciešamību amata ieņēmējiem nodrošināt pieeju valsts noslēpumam, tādēļ nepieciešams rast atbildi uz jautājumu, vai šāds ierobežojums ir saderīgs ar Eiropas Savienības tiesībām. Lietā arī jānoskaidro, vai gaisa satiksmes dispečera amats Eiropas Savienības tiesību izpratnē būtu atzīstams par civildienesta amatu, proti, vai tas ir saistīts ar tiešu vai netiešu piedalīšanos valsts varas īstenošanā un ar pienākumiem, kuru mērķis ir valsts vai citu publisko tiesību subjektu vispārējo interešu aizsardzība, jo tādā gadījumā uz to varētu neattiekties noteikumi par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Tā kā gaisa satiksmes dispečeru amata sertifikācija ir regulēta Eiropas Savienības līmenī, izveidojušos situāciju var būt nepieciešams vērtēt arī no diskriminācijas aizlieguma viedokļa. Tādēļ Senāts uzdeva Eiropas Savienības Tiesai trīs prejudiciālos jautājumus par attiecīgo Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju un piemērošanu.
Lieta SKC-448/2026 (C33598724)
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
67311161
darbdienās: 8.30–17.00
pirmssvētku dienās: 8.30–15.00
|
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
