Olimpiskais pamiers kā olimpisma pamatprincips un aizsargājama vērtība

"Olimpiskā pamiera" jeb "Ekecheiria" tradīcija tika iedibināta Senajā Grieķijā 9. gadsimtā p.m.ē., kad trīs karaļi – Elisas Ifitoss, Pizas Kleostēns un Spartas Līkurgs – parakstīja līgumu, kas ļāva visiem šo grieķu pilsētu-valstu sportistiem un skatītājiem, kuri citādi gandrīz nepārtraukti bija iesaistīti savstarpējos konfliktos, droši piedalīties senajās olimpiskajās spēlēs. Pēc olimpisko spēļu tradīcijas atjaunošanas Starptautiskā Olimpiskā komiteja arī mūsdienās uztur šo tradīciju, lai pēc iespējas vairāk aizsargātu sportistu un sporta intereses kopumā un izmantotu sporta spēku miera, dialoga un izlīguma veicināšanai plašākā nozīmē.

Kopš 1993. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja ir vairākkārt paudusi atbalstu olimpiskā pamiera ideālam un SOK misijai, ik pēc diviem gadiem – vienu gadu pirms katrām olimpiskajām spēlēm –, pieņemot rezolūciju par miera un labākas pasaules veidošanu ar sporta un olimpiskā ideāla palīdzību. XXIV ziemas olimpiskās spēles Pekinā nebija izņēmums,¹ ANO aicinot ievērot olimpisko pamieru no septiņām dienām pirms olimpisko spēļu sākuma līdz septiņām dienām pēc paralimpisko spēļu noslēguma.

2022. gada 20. februārī noslēdzās XXIV ziemas olimpiskās spēles Pekinā. 2022. gada 24. februārī Krievijas bruņotie spēki sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā.

Tieši olimpiskā pamiera pārkāpums izpelnījās SOK stingru nosodījumu.² 2022. gada 28. februārī SOK valde paziņojumā ieteica starptautiskās sporta federācijas un sporta pasākumu organizatorus neaicināt un nepieļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistu un amatpersonu piedalīšanos starptautiskās sacensībās, lai aizsargātu pasaules mēroga sporta sacensību integritāti un visu dalībnieku drošību.³

SOK paustā nostāja un tās interpretācija starptautiskā sporta sabiedrībā

Uz Krievijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā reaģēja ne tikai SOK, bet visa starptautiskā sporta sabiedrība, ievērojot, ka SOK lēmumi ir saistoši ikvienai Olimpiskajai kustībai piederošai personai – starptautiskajām sporta federācijām un nacionālajām olimpiskajām komitejām ne tikai tāpēc, ka to nosaka Olimpiskās hartas 1.2. un 1.4. punkts, bet arī tāpēc, ka tā ir daļa no lex Olympica jeb SOK radītu noteikumu kopuma.⁴ Tomēr SOK sākotnējais paziņojums starptautisko sporta federāciju vidū ir ticis uztverts atšķirīgi, piemērojot dažādus mērus Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām. Sporta un cilvēktiesību centra veiktais apskats par starptautisko sporta federāciju praksi⁵ ļauj secināt, ka pastāv vismaz astoņi dažādi veidi, kā sporta organizācijas ir paudušas savu attieksmi pret Krievijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā. Ja daži no pieņemtajiem mēriem neprasa plašākus komentārus, tomēr atsevišķas sankcijas ir raisījušas plašas domstarpības starptautiskajā sporta pasaulē.

Nosodījums

Visupirms, sekojot SOK 2022. gada 24. februāra paziņojumam, lielākā daļa atzīto starptautisko sporta federāciju⁶ pausts nosodījums.

Atceltas vai pārceltas starptautiskas sporta sacensības, kuru norise bija plānota Baltkrievijā vai Krievijā

SOK 2022. gada 25. februāri aicināja visas starptautiskās federācijas pārcelt vai atcelt sporta pasākumus, kuri norisinās Krievijā vai Baltkrievijā.⁷

Krievijas un Baltkrievijas atlētu nepielaišana starptautiskajām sacensībām

SOK 2022. gada 28. februāra rekomendācija par Krievijas un Baltkrievijas atlētu nepielaišanu starptautiskajām sacensībām līdz šim izpelnījusies visplašāko rezonansi, jo tika rosināta diskusija par SOK un sporta lomu globālajā dienaskārtībā. Šo rekomendāciju pieņemšana visbiežāk kritizēta saistībā ar Olimpiskās hartas 5. pantā ietvertā politiskās neitralitātes principa pārkāpumu. Tomēr vismaz 39 starptautiskās sporta federācijas sekoja šai rekomendācijai, nosakot pilnīgu vai daļēju aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas atlētu dalībai starptautiskajās sporta sacensībās.

Bezprecedenta situāciju radīja Starptautiskās Paralimpiskās komitejas sākotnējais paziņojums 2022. gada 2. martā,⁸ atļaujot Krievijas un Baltkrievijas atlētiem piedalīties ziemas paralimpiskajās spēlēs Pekinā kā neitrāliem atlētiem, startējot zem Starptautiskās Paralimpiskās komitejas karoga. Tomēr 24 stundas vēlāk, 2022. gada 3. martā, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja mainīja savu nostāju, ievērojot vairāku nacionālo olimpisko komiteju, komandu un sportistu pausto nostāju par iespējamu spēļu boikotu, ja Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība tiks pieļauta, tādējādi apdraudot 2022. gada Pekinas ziemas paralimpisko spēļu dzīvotspēju.⁹

Neskatoties uz plašo atbalstu SOK sākotnēji paustajai nostājai, SOK 2023. gada 25. janvāra paziņojumu par solidaritāti ar Ukrainu, sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju un šo valstspiederīgo sportistu statusu, kurā SOK atkārtoti apstiprināja esošās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, tomēr vienlaikus SOK uzstāj uz spēcīgu apņemšanos atbalstīt olimpiskās kustības vienojošo misiju, pieprasa respektēt visu sportistu tiesības uz nediskriminējošu attieksmi saskaņā ar Olimpisko hartu, kā arī uzstāj, ka nevienam sportistam nedrīkst liegt piedalīties tikai sportista valstspiederības dēļ. Šo valstu sportisti drīkst piedalīties tikai, ja tie piedalās kā "neitrālie sportisti", nekādā veidā nepārstāv savu valsti vai jebkādu citu organizāciju savā valstī.¹⁰ Secīgi, jau 2023. gada 28. martā SOK izdod rekomendācijas starptautiskajām federācijām, starptautisko sporta pasākumu organizatoriem par sportistu ar Krievijas vai Baltkrievijas pasēm piedalīšanos starptautiskajās sacensībās. Tajās aicināts atļaut piedalīties kā neitrāliem individuāliem sportistiem.¹¹ Ar SOK 2023. gada 8. decembra lēmumu par "neitrālo sportistu" dalību Parīzes Olimpiskajās spēlēs 2024 apstiprināts, ka Krievijas un Baltkrievijas valstspiederīgie var piedalīties kā neitrālie sportisti.¹²

Autoru ieskatā, ir būtiski iezīmēt sporta federāciju neviennozīmīgo attieksmi pret SOK noteikto "neitrāla atlēta" konceptu un "neitrālu atlētu" dalību vasaras olimpiskajās spēlēs, kas norāda, ka SOK rekomendācijas tomēr nav saistošas visām starptautiskajām sporta federācijām.

Krievijas un Baltkrievijas federāciju dalības apturēšana starptautiskajās sporta federācijās

Piecas organizācijas – Starptautiskā Tenisa federācija, Pasaules Vieglatlētika, Starptautiskā Regbija federācija, Starptautiskā Biatlona savienība un Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija – apturēja vai izteica nodomu apturēt Krievijas un Baltkrievijas dalību, lai gan SOK to nebija ieteikusi. Tādas organizācijas kā Starptautiskā Triatlona savienība jau bija ieviesušas līdzīgus pasākumus saistībā ar iepriekšējo dopinga skandālu ar Krieviju. Pat Starptautiskā Paralimpiskā komiteja izteica nodomu nākamajā Ģenerālajā asamblejā apspriest Krievijas un Baltkrievijas nacionālo paralimpisko komiteju darbības apturēšanu.

Tikai 2023. gada 12. oktobrī SOK valde apturēja Krievijas Olimpiskās komitejas (KOK) dalību, pamatojoties uz KOK 2023. gada 5. oktobra lēmumu iekļaut reģionālās sporta organizācijas, kas atrodas Ukrainas Olimpiskās komitejas pārvaldībā, savā pārvaldībā (Doņetskas, Hersonas, Luhanskas un Zaporožjes sporta organizācijas).¹³ Tālāk autori pievērsīsies šī lēmuma apelācijas procesam CAS.

Krievijas un Baltkrievijas amatpersonu dalības apturēšana starptautisko sporta federāciju pārvaldē

Starptautiskā Automobiļu federācija un Starptautiskā Kanoe federācija papildus iepriekš jau minētajām sankcijām nolēma apturēt arī Krievijas un Baltkrievijas amatpersonu dalību šo organizāciju pārvaldes institūcijās. Tieši amatpersonu, jo īpaši SOK locekļu no Krievijas, turpināta dalība SOK pārvaldē tikusi bieži kritizēta. SOK to skaidrojusi caur neitralitātes konceptu, norādot, ka SOK locekļiem no Krievijas nav līgumisku vai cita veida attiecību ar Krievijas militāro resoru un viņi nekad nav pauduši atbalstu Krievijas īstenotajam militārajam iebrukumam. Atsevišķi jāmin Starptautiskās Paukošanas federācijas prezidenta Ališera Usmanova paziņojums par savu pilnvaru apturēšanu saistībā ar ES pieņemtajām sankcijām pret viņu.¹⁴ Tāpat atsevišķi ir jāizceļ Starptautiskās Kamaniņu federācijas lēmums, atstādinot visus Krievijas pārstāvjus, kurus FIL valde ir iecēlusi dažādās komisijās un darba grupās.¹⁵

Sponsorējuma līgumu apturēšana vai izbeigšana

IFA/UEFA 2022. gada 28. februārī pieņēma lēmumu ne tikai par visu Krievijas klubu un izlases izslēgšanu no dalības FIFA un UEFA sacensībās līdz turpmākam paziņojumam,⁵² bet UEFA paziņoja arī par sadarbības izbeigšanu ar "Gazprom" visās sacensībās, tostarp UEFA Čempionu līgu, UEFA nacionālo komandu sacensībām un UEFA EURO 2024.⁵³

Ar sportu saistīto apbalvojumu atsaukšana

SOK valde 2022. gada 28. februāra paziņojumā pieņēma ad hoc lēmumu atņemt Olimpisko ordeni visām personām, kuras pašlaik ieņem svarīgu amatu Krievijas Federācijas valdībā vai citu ar valdību saistītu augsta ranga amatu, ieskaitot Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vēl dienu pirms tam Starptautiskā Džudo federācija 2022. gada 27. februārī paziņoja, ka aptur Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina kā Starptautiskās Džudo federācijas goda prezidenta un vēstnieka statusu,⁵⁴ bet Starptautiskā Teikvando federācija nolēma viņam atņemt goda devītā dana melno jostu.⁵⁵ 2022. gada 2. martā par līdzīgu lēmumu – atņemt Paralimpisko ordeni, kas ir augstākais apbalvojums paralimpiskajā kustībā – paziņoja Starptautiskā Paralimpiskā komiteja.⁵⁶ Arī Starptautiskā Peldēšanas federācija paziņoja, ka atņem tās piešķirto ordeni Krievijas Federācijas prezidentam.⁵⁷

Ziedojumu vākšana Ukrainas atbalstam

SOK prezidents 2022. gada 3. martā aicināja olimpisko kustību iesaistīties humānās palīdzības sniegšanā Ukrainai, vācot līdzekļus un ziedojumus.⁵⁸ Vismaz 15 starptautiskās sporta federācijas sekoja šim aicinājumam vai jau bija ieviesušas šādus pasākumus. Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija, piemēram, izveidoja ārkārtas palīdzības fondu Ukrainai un aicināja savas nacionālās federācijas ziedot. Starptautiskā Biatlona savienība uzsāka solidaritātes programmu Ukrainas biatlonam, rīkojot treniņnometnes Ukrainas sportistiem un komandām.

Iepriekšminētie lēmumi ir nepieredzēta situācija – vēl nekad starptautiskā sporta sabiedrība, ieskaitot SOK, nav reaģējusi uz kādu militāru konfliktu, piemērojot tik plašas sankcijas. Vienlaikus atsevišķu starptautisko sporta federāciju pieņemto lēmumu raksturs norāda uz dinamisku lex Olympica attīstību, kad, neskatoties uz SOK monopolu uz Olimpiskajām spēlēm, starptautiskās sporta federācijas ar individualizētiem lēmumiem, kas ne vienmēr sakrīt ar SOK nostāju, ietekmē olimpisko spēļu gaitu.

Lēmums apturēt Krievijas Olimpiskās komitejas darbību

2023. gada 12. oktobrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma lēmumu apturēt KOK darbību, aizliedzot tai darboties kā nacionālajai olimpiskai komitejai, kā tas ir definēts Olimpiskajā hartā,⁵⁹ un tā nevar saņemt attiecīgo finansējumu. Kā minēts iepriekš, tas tādēļ, ka KOK 2023. gada 5. oktobrī pieņēma vienpusēju lēmumu iekļaut kā biedrus Doņeckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporožjes reģionālās olimpiskās sporta organizācijas, neskatoties uz to, ka tās ir Ukrainas Nacionālās olimpiskās komitejas (NOK) pakļautībā. Tika konstatēts, ka šāda rīcība ir Olimpiskās hartas neievērošana, jo tā pārkāpj Ukrainas NOK teritoriālo integritāti. SOK lēmumā tika atsevišķi atrunāts, ka 2023. gada 28. marta rekomendācija paliek spēkā, atļaujot atsevišķiem atlētiem ar Krievijas pasi kā neitrāliem sportistiem piedalīties Parīzes Olimpiskajās spēlēs.

KOK pārsūdzēja SOK lēmumu Sporta arbitrāžā (CAS), lūdzot to atcelt. 2024. gada 23. februārī šķīrējtiesas sastāvs taisīja spriedumu lietā Nr. CAS 2023/A/10093.⁶⁰ Autori vēlas apskatīt šī sprieduma atsevišķas interesantākās juridiskās nianses.

Kāpēc šo strīdu izskatīja CAS? Saskaņā ar CAS Kodeksa⁶¹ R47. pantu "apelāciju pret federācijas, asociācijas vai ar sportu saistītas struktūras lēmumu var iesniegt CAS, ja to paredz minētās struktūras statūti vai noteikumi vai ja puses ir noslēgušas īpašu šķīrējtiesas līgumu un ja apelācijas iesniedzējs pirms apelācijas iesniegšanas ir izmantojis tam pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar šīs struktūras statūtiem vai noteikumiem". SOK neiebilda pret CAS jurisdikciju, un šķīrējtiesneši detalizēti nepakavējās pie šī jautājuma spriedumā.

Būtiskākais strīda punkts šajā lietā bija šķīrējtiesas jurisdikcijas tvērums – kādi jautājumi var tikt izskatīti CAS un kādi ne. Proti, Krievija uzstāja, ka SOK un CAS nevar skatīt lietas, kas izriet no starptautiskajām publiskajām tiesībām. Turklāt SOK, pieņemot minēto lēmumu, ir pārkāpusi četrus svarīgus principus – tiesiskuma, vienlīdzības, paļāvības un proporcionalitātes.

KOK apgalvoja, ka ar savu lēmumu tā "vienkārši atzina jaunas vienības, kas izveidotas saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem un pārstāv četras teritorijas, kuras Krievija uzskata par savas teritorijas daļu kopš 2022. gada septembra". Krievija argumentēja, ka tas, vai ir pārkāpta "teritoriālā integritāte", ir tipisks starptautisko publisko tiesību jautājums un tā izšķiršana neietilpst CAS kompetencē. Krievijas pieaicinātais eksperts starptautisko publisko tiesību profesors Īvs Nouvels (Yves Nouvel) to apstiprināja. Jāpiebilst, ka minētais profesors ir pārstāvējis Krieviju arī citās lietās.⁶²

Tomēr šķīrējtiesas sastāvs norādīja, ka konkrētajā lietā nav izspriežami jautājumi par starptautiskajām publiskajām tiesībām, t.i., vai Krievijas aneksija daļā Ukrainas bija tiesiska un vai pastāv tiesiska robeža starp abām valstīm, jo tas ir jautājums par suverenitāti un politiku, ko nevar izšķirt ne SOK, ne CAS.

SOK nav starptautisko publisko tiesību subjekts, bet tās darbību nosaka privāttiesību dokuments – Olimpiskā harta. Hartas 30. panta pirmajā daļā ir definēts jēdziens "valsts" – "neatkarīga, starptautiskās sabiedrības atzīta valsts". Šī definīcija, šķīrējtiesnešu izpratnē, nepiešķir kompetenci izšķirt strīdus saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām, bet gan tā nosaka hartas tiesisko tvērumu. Hartas 28.5. pants nosaka, ka NOK jurisdikcijai jāsaskan ar tās valsts robežām, kurā tā izveidota un kurā atrodas tās galvenā mītne.

Neskatoties uz nepārliecinošiem Krievijas argumentiem par to, kā jātulko šie punkti, piemēram, ka 30.1. punkts piemērojams tikai gadījumos, kad teritorija nav atzīta kā neatkarīga valsts (piemēram, Gibraltārs), ka koncepts "starptautiskā sabiedrība" ir pārāk neskaidrs, šķīrējtiesneši noteica, ka starptautiskā sabiedrība atzīst Doņeckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporožjes reģionus kā Ukrainas daļu, un, pievienojot šo reģionu sporta organizācijas KOK, tika pārkāpta Ukrainas NOC teritoriālā integritāte.

Lai paskaidrotu, ka "starptautiskā sabiedrība" ir ļoti skaidrs jēdziens, šķīrējtiesneši atsaucas uz 2022. gada 12. oktobra ANO rezolūciju ES-11/4,⁶³ kas tika pieņemta ar 143 balsu vairākumu. Tomēr Krievijas eksperts norādīja, ka šī rezolūcija nav saistoša, CAS nevar atsaukties uz šo dokumentu, kā arī ANO Ģenerālajai asamblejai nav pilnvaru lemt par teritoriāliem strīdiem.

Tomēr CAS norādīja: Rezolūcija ES-11/4 ir pietiekams piemērs, ka starptautiskā sabiedrība neatzīst aneksiju un Krievijas nospraustās jaunās robežas. Šķīrējtiesneši atsaucās arī uz Eiropas Padomes un G7 lēmumiem.

Turpinot KOK norādīja, ka 2016. gadā Krimas un Sevastopoles sporta padomes tika iekļautas KOK, bet SOK par to nav iebildusi, lai gan lielākā daļa "starptautiskās sabiedrības" nav atzinusi šo reģionu kā Krievijas daļu. Nekādas sankcijas SOK nepieņēma un ieturēja neitrālu pozīciju. Krievijas ieskatā, šajā gadījumā ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Tomēr arī šo argumentu šķīrējtiesa noraidīja, jo abu gadījumu faktiskie apstākļi un iesaistīto dalībnieku darbības atšķiras, un jebkurā gadījumā SOK nekad nav atzinis Krimas un Sevastopoles aneksiju. Turklāt šis Krievijas arguments neietekmē SOK 2023. gada 12. oktobra lēmumu.

Krievijas ieskatā, tika pārkāpts arī vienlīdzības princips sporta tiesībās, un SOK piemēro dubultos standartus. Te apelācijas sūdzības iesniedzējs minēja dažādus konfliktus – Kašmiras, Turcijas invāziju Kiprā, Armēnijas un Azerbaidžānas strīdu par Kalna Karabahu un ilgstošās Izraēlas un Palestīnas domstarpības. Šajos gadījumos SOK vai nu nav reaģējis, vai arī nav piemērojis sankcijas.

Šķīrējtiesneši norādīja, ka katra no šīm lietām ir atšķirīga, un parasti NOK, kas atrodas strīdu teritorijās, netiek iekļauti otras valsts olimpiskajā komitejā, kā tas bija šajā lietā.

Vai SOK piemērotās sankcijas ir proporcionālas? Krievija inter alia norādīja, ka olimpiskajā kustībā sporta organizācijām ir jābūt neitrālām un ir jāievēro cilvēktiesības, t.i., sportistus nevar diskriminēt, bet šajā gadījumā Krievijas sportistiem ir jāpaļaujas uz SOK labo gribu, vai tie varēs startēt Parīzes Olimpiskajās spēlēs. Turklāt sankcijām nav noteikts termiņš.

Šķīrējtiesa atbildēja – neitralitāte nozīmē arī to, ka NOK nevar iejaukties citas NOK darbībā, un visiem ir jāievēro Olimpiskā harta. Turklāt SOK lēmumā ietvertā sankcija nav par bruņoto konfliktu, bet gan par NOK teritoriālās integritātes pārkāpumu. Katrs atlēts ir tiesiski aizsargāts, ja ir neitrāls. Turklāt SOK ir izstrādājis taisnīgus nosacījumus, kādos gadījumos SOK atļauj sportistiem ar Krievijas pasi startēt Olimpiskajās spēlēs. Apelācijas sūdzība tika noraidīta, un SOK lēmums paliek spēkā.

Šobrīd ir atļauts startēt vairākiem neitrālajiem sportistiem Parīzes Olimpiskajās spēlēs, ir bijuši arī daudzi ielūgumu noraidījumi.⁶⁴ Piemēram, Krievijas vrestlinga atlēti, velobraucējs Aleksandrs Vlasovs un tenisisti Karens Khačanovs un Liudmila Samsonova ir atteikuši dalību spēlēs, neskatoties uz uzaicinājumu piedalīties. Konkrētus atteikuma iemeslus ārpus oficiālajā retorikā minētajiem šie atlēti nav snieguši. Tādējādi nav brīnums, ka Krievija organizē dažādus alternatīvus pasākumus. Bet SOK pieņēma 2024. gada 19. marta deklarāciju pret sporta politizēšanu, kurā nosoda un aicina nepiedalīties spēlēs jeb "Pasaules draudzības spēlēs" (World Friendship Games), ko Krievija ierosināja rīkot Jekaterinburgā un Maskavā. SOK apliecina, ka šīs alternatīvās spēles, ko Krievija vēlas organizēt, ir pretrunā Olimpiskajā hartā nostiprinātajam olimpisma pamatprincipam – neitralitātei, jo sports tiek izmantots klaji politiskos nolūkos. Varam tikai iedomāties, kāds sportisko sasniegumu līmenis vai dopinga kontroles kvalitāte ir šādās spēlēs. Lai gan 2024. gada jūnijā Kazaņā notika starptautisks sporta pasākums (BRICS), kurā piedalījās it kā 82 valstu sportisti (Krievija, Brazīlija, Indija, Ķīna u.c.).⁶⁵ Sporta disciplīnā – sinhronā peldēšana vīriešiem – piedalījās tikai viens sportists no Krievijas, kas arī ieguva zelta medaļu… kāpēc ne sudraba vai bronzas vai visas kopā?

Secinājumi

Autoruprāt, rakstā analizētais CAS spriedums skaidri parāda, cik trausla ir robeža starp sportu, politiku un tiesībām. Šķīrējtiesneši kā tiesību akrobāti šajā lietā mēģināja nodalīt šīs disciplīnas, tai pašā laikā nosodot Krievijas karadarbību Ukrainā. Ne vienmēr, sevišķi individuālu sportistu lietās, CAS spēj saglabāt objektivitāti un empātiju, tomēr šis strīds ir risināts pavisam citā līmenī un ceļ CAS autoritāti.

Tomēr akrobāta lomu, šķiet, uzņēmušās arī starptautiskās sporta federācijas, variējot starp SOK rekomendācijām un ieteikumiem, taču vienlaikus sekojot savam suverēnam – sporta organizācijas biedriem – nacionālajām sporta organizācijām, kas lēmumu pieņemšanas procesā nekad nav pilnīgi neitrālas, jo pārstāv nacionālās intereses. Acīmredzami starptautisko sporta federāciju pieņemto lēmumu daudzveidība saistībā ar Krievijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā norāda, ka tās kļūst par autonomu lex Olympica likumdevēju. Un, lai gan akrobātika nav olimpiskā sporta disciplīna, šķiet, tā ir neizbēgama jebkuru olimpisko spēļu sastāvdaļa.

Rakstā pausts M. Damberga personīgais viedoklis, un tas neatspoguļo autora pārstāvētās organizācijas oficiālo viedokli.