Ievads
Katru gadu Vīnē notiek Vilema K. Visa starptautiskā šķīrējtiesas procesa izspēle (Willem C. Vis International Commercial Arbitration Moot), kurā piedalās studenti no visas pasaules, tai skaitā arī no Latvijas. Jau daudzus gadus Latvijas Universitātes studenti piedalās šajā sacensībā. Pēdējos gados arī Rīgas Juridiskā augstskola gatavo komandu izspēlei. Šobrīd abu augstskolu komandas pārstāv Latvijas topošos juristus šajā dinamiskajā un izaicinošajā sacensībā, kurā komandu skaits jau tuvojas četriem simtiem. Sacensības sastāv no vairākiem posmiem. Sākumā studenti gatavo rakstisku pamatojumu prasītāja pozīcijai, pēcāk – atbildētāja. Pēc tam vairākus mēnešus studenti gatavo mutvārdu argumentāciju abu pušu pozīcijām, izmantojot visu veidu juridiskos argumentus un izkopjot spēju skaidri izteikt savu pozīciju. Visbeidzot, pirms Lieldienām, komandām tiek dota iespēja mutvārdos prezentēt savus argumentus izspēlē, kas imitē starptautiskās šķīrējtiesas procesu.
Vilema K. Visa izspēles kāzusos vienmēr mijas divas tiesību jomas. Viena – starptautiskās šķīrējtiesas tiesības. Izspēles kāzusos bieži ir iestrādāti problēmjautājumi saistībā ar šķīrējtiesas līguma spēkā esamību, pierādījumu pieļaujamību, šķīrējtiesas procesa konfidencialitātes robežām, u.c. Otra – Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (turpmāk – CISG vai Konvencija). Šis problēmjautājumu bloks ir saistīts ar CISG interpretāciju un piemērošanu: Konvencijas tvēruma robežas, pirkuma līguma iztulkošana, preces trūkumi, pienākums maksāt zaudējumu atlīdzību un atbrīvošana no atbildības, u.c.
Šī raksta autoram kā Rīgas Juridiskās augstskolas Vilema K. Visa izspēles komandas trenerim ir bijusi iespēja detalizēti iepazīties ar šī gada kāzusu. Ņemot vērā, ka šis “Jurista Vārda” numurs ir veltīts CISG, autoram radās doma izmantot izspēli kā ieganstu, lai īsumā aprakstītu tos CISG piemērošanas problēmjautājumus, kas ir būtiski šī gada izspēles kāzusā. Protams, šā raksta mērķis nav sniegt atbildes uz izspēles kāzusa jautājumiem. To lai dara studenti, izkopjot juridisko domāšanu un komunikācijas prasmes. Taču šajā rakstā tiks vispārīgi apskatīti trīs kritēriji CISG piemērošanai, kas ir būtiski arī šī gada izspēlē.
Patiesībā šī gada izspēlē ir skarti vismaz četri problēmjautājumi, kas saistīti ar Konvencijas piemērošanu. Taču šajā rakstā tiks apskatīti tikai trīs. Tas saistīts ar to, ka trīs no šiem jautājumiem ir saistīti ar tā saukto CISG objektīvo tvērumu. Objektīvais tvērums nosaka, vai ir izpildīti visi priekšnoteikumi, kas ir paredzēti Konvencijā, lai tā varētu tikt piemērota. Izspēles kāzusā ir uzsvērti trīs objektīvā tvēruma priekšnoteikumi: 1) starptautiskuma kritērijs; 2) līguma kvalifikācija par pirkumu izsolē; 3) robeža starp pirkuma un pakalpojumu līgumu. Ceturtajam izspēles problēmjautājumam ir cita daba. Tas ir saistīts ar tā saukto subjektīvo tvērumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.