Šī pāreja tieši ietekmē augstākās medicīniskās izglītības programmu saturu un struktūru, kuru saskaņošana ar nacionālā un Eiropas līmeņa regulējumu kļūst par aktuālu uzdevumu. 2024. gadā pieņemtais Mākslīgā intelekta akts (turpmāk – MI akts) ir pirmais visaptverošais normatīvais regulējums pasaulē, kas nosaka juridisko ietvaru MI sistēmu izstrādei, izmantošanai un uzraudzībai, īpaši akcentējot riska klasifikāciju un noteikta riska sistēmām izvirzītās prasības.¹

MI akts būtiski ietekmē arī medicīniskās izglītības vidi Latvijā, kur MI risinājumi tiek arvien plašāk integrēti gan studiju procesā, gan profesionālās kvalifikācijas vērtēšanā. Tādēļ raksta mērķis ir analizēt MI akta noteikumus un to ietekmi uz ārstniecības personu un medicīnas studentu sagatavošanu, īpašu uzmanību pievēršot drošības, ētikas un pamattiesību aizsardzības aspektiem. Saskaņā ar MI akta preambulas 4. apsvērumu MI tehnoloģijas var sniegt nozīmīgus ieguvumus veselības aprūpē un izglītībā, uzlabojot prognozēšanu, resursu izmantošanu un veicinot personalizētu pieeju. Tomēr, kā uzsvērts arī preambulas 96. apsvērumā, īpaši augsta riska MI sistēmu kontekstā nepieciešama rūpīga pamattiesību ietekmes izvērtēšana pirms to ieviešanas izglītības un veselības aprūpes jomās. Līdz ar to augstākās izglītības iestādēm, ieviešot šādas sistēmas, būs jānodrošina atbilstība normatīvajām prasībām, tostarp datu aizsardzības, drošības dokumentācijas un pārskatāmības jomā.

Medicīniskā izglītība kā augsta riska MI joma

MI akta preambulas 4. apsvērumā uzsvērts, ka MI spēj nodrošināt nozīmīgus ieguvumus veselības aprūpē un izglītībā, tostarp personalizētu pieeju un resursu optimizāciju. Tomēr šis potenciāls tiek ierobežots ar atbilstošas atbildības, pārredzamības un cilvēktiesību aizsardzības prasībām. Atbilstoši MI akta III pielikumam MI sistēmas, kas tiek izmantotas izglītības un arodmācību jomā, klasificējamas kā augsta riska sistēmas.² Tas attiecas gan uz piekļuves vai uzņemšanas noteikšanu izglītības iestādēs (t.