Noziedzīgi iegūtu līdzekļu (turpmāk – NIL) legalizācijas novēršana Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību ietvarā pirmo reizi iekļauta 1991. gadā, kad pieņemta Direktīva 91/308/EEK.¹ Tā bija pirmā NIL legalizācijas novēršanas direktīva. Pieņemot šo tiesību aktu, uzstādīts mērķis rast veidu, kā sarežģīt un novērst iespēju mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarītājiem gūt labumu no paveiktajiem nodarījumiem. Vairāk nekā trīs gadu desmitu laikā, papildinot un grozot sākotnējo tiesisko ietvaru, ES izveidojusi un izkopusi plašu un prasīgu NIL legalizācijas novēršanas regulējumu. Pastāvīgos centienus ES radīt NIL legalizācijai neērtu vidi raksturo regulāra NIL legalizācijas definīcijā uzskaitīto predikatīvo noziedzīgo nodarījumu saraksta papildināšana, kā arī to subjektu, kuriem jāīsteno pasākumi NIL legalizācijas novēršanai, loka paplašināšana.²

Tomēr, neraugoties uz spertajiem soļiem, internets, kas valdzina ar piedāvāto ātrumu, anonimitāti un globālo pārklājumu, ir izveidojis labvēlīgu vidi noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai.³ Pakāpeniski tradicionālie (ierastie) nodarījumi ir pārtapuši par kibernoziegumiem,⁴ savukārt NIL legalizācija ieguvusi pat vairākus jaunu vaibstu komplektus, raisot diskusiju par to, vai digitālajā pasaulē iegūta pavisam jauna NIL legalizācijas “seja” jeb radies jauns noziedzīga nodarījuma sastāvs,⁵ vai tikai paplašinājies šī nozieguma izdarīšanas veidu klāsts.⁶

Straujajiem tehnoloģiju lēcieniem līdzi jātiek arī tiesību ietvaram. Tāpēc šajā rakstā ieskicēts virtuālās NIL legalizācijas koncepts un tas, kā virtuālā NIL legalizācija iekļaujas ES regulējumā NIL legalizācijas novēršanas jomā.

1. NIL legalizācija interneta laikmetā

NIL legalizācija ir process, kurā tiek manipulēts ar NIL tā, lai tos slēptu vai maskētu, vai radītu priekšstatu par to izcelsmes likumību.⁷ Tādējādi NIL legalizāciju raksturo apzinātas, sarežģītas un pat izsmalcinātas darbības,⁸ kas izpaužas no trīs posmiem veidotā procesā, tas ir, izvietošanā, slāņošanā un integrācijā.⁹ Centieni izvairīties no atbildības par izdarīto predikatīvo nodarījumu un veiktajām legalizācijas darbībām, paturot noziedzīgi iegūto labumu sev, nereti veido pamatojumu NIL legalizācijai. Savukārt internets, kas nodrošina ātru transakciju veikšanu starp dažādām jurisdikcijām, ir globāla rakstura un piedāvā anonimitāti, veido digitālo telpu, kurā veiksmīgi šos mērķus sasniegt.

Skaitliski pieaugošo NIL legalizāciju tiešsaistē dēvē par “kibermazgāšanu”, un tā tiek uzskatīta par NIL legalizācijas apakšnozari.