Ievads

Lisabonas līgums nojauca Eiropas Savienības (turpmāk – ES) triju pīlāru sistēmu, ietverot krimināltiesības praktiski vienādā līmenī ar pārējiem ES balstiem. Tas radīja juridisku pamatu direktīvu un regulu pieņemšanai šajā jomā, radot papildu darbu dalībvalstu likumdevējiem un juristiem. Tā pamazām krimināltiesību skelets apauga ar direktīvu un regulu miesu, tomēr dažādu iemeslu dēļ dalībvalstis nesteidzās ieviest direktīvas savās tiesību sistēmās. Eiropas Komisijai nācās sākt daudzas pārkāpuma procedūras, lai tās pasteidzinātu. Kriminālprocesa tiesības joprojām ir tālu no pilnīgas saskaņošanas. Dalībvalstīs ir izveidojušās ļoti dažādas tradīcijas un noteikumi šajā jomā.

Ne vien krimināltiesību speciālistiem, bet arī visai juristu saimei ir labi zināms princips ne bis in idem (dažos avotos – non bis in idem),¹ saukts arī par dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu, kas ir cilvēktiesību aizsardzības instruments,² kurš krimināltiesībās kļuvis par bieži izmantojamu argumentu. Proti, gandrīz vienmēr ES dalībvalstu tiesās izskatāmajās tiesvedībās saistībā ar krimināllietām tiek izmantots arguments par kādu pamattiesību pārkāpumu. ES tiesību piemērošanas jomā dalībvalstu tiesas ir vairākkārt vērsušās Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) ar lūgumiem sniegt šī principa interpretāciju.

Raksta mērķis nav uzskaitīt un analizēt pilnīgi visus EST spriedumus šajā jomā. Pietiekoši pilnīgu ainu pārnacionālā kontekstā var gūt, iepazīstoties ar EUROJUST pārskatu pār EST judikatūru par šo principu.³ Mērķis ir vērst Latvijas juristu uzmanību uz šī principa nozīmīgumu un piemērošanas īpatnībām EST judikatūrā.

1. Principa ne bis in idem nozīme

Princips ne bis in idem būtībā nozīmē, ka par vienu un to pašu nodarījumu personu nevar tiesāt un/vai sodīt divreiz. Latvijā šis princips ir attiecināts ne tikai uz notiesājošiem, bet arī uz attaisnojošiem spriedumiem. EST nācies vērtēt, vai tā tas ir arī ES tiesībās, piemēram, Gasparini lietā.⁴ Savukārt Limburgse Vinyl lietā⁵ par konkurences jomu tika vērtēts, vai šis princips attiecas arī uz dubultu procesu īstenošanu⁶ Pēdējā minētā sprieduma 59. punktā princips ne bis in idem ir nosaukts par Kopienu tiesību pamatprincipu.

Doktrīnā tiek spriests par to, vai šis princips ir arī vispārīgs ES tiesību princips un, ja tā, vai tas kādā mērā pārklājas, piemēram, ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 50. pantu, un kādas tam ir sekas.⁷ Iespējams, par labu šādam apgalvojumam varētu liecināt arī tas, ka ne bis in idem princips izriet no plašāka – taisnīguma – principa.⁸

2. Principa ne bis in idem materiāltiesiskā piemērošanas joma

Hartas 50. pantā ir paredzēts, ka “nevienu nedrīkst atkārtoti tiesāt vai sodīt krimināllietā par nodarījumu, par kuru viņš saskaņā ar tiesību aktiem ES jau ticis attaisnots vai notiesāts ar galīgu spriedumu”.