Tad, ja dalībvalsts nevar kā nepieņemamu noraidīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ko iesniegusi persona, kam cita dalībvalsts jau piešķīrusi šādu aizsardzību, šai dalībvalstij ir jāveic jauns individuāls, pilnīgs un aktualizēts šāda pieteikuma izvērtējums, pilnībā ņemot vērā otras dalībvalsts lēmumu par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu un šo lēmumu pamatojošos elementus.
Lietā C-753/22 Eiropas Savienības Tiesai (EST) bija jālemj, vai Eiropas Savienības tiesiskais regulējums starptautiskās aizsardzības piešķiršanas jomā1 paredz, ka starp dalībvalstīm pastāv bēgļa statusa piešķiršanas savstarpējā atzīšana.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
