Kurš būs uzvarējis šī gada Eirovīzijas konkursā – mūsu lasītāji to jau zinās, kad saņems šo “Jurista Vārda” laidienu, kas uz tipogrāfiju dodas dienu pirms Grand final. Kontinenta grandiozākais televīzijas šovs – mūzikas svētki ar moto “vienoti mūzikā” – būs noslēdzies un, cerams, sagādājis skatītājiem prieka pilnu sestdienas vakaru, uz brīdi ļaujot dzīvot pasaulē, kur valstis sacenšas ar muzikāliem priekšnesumiem, nevis karo.

Starp citu, tieši ar šādu mērķi – veicināt eiropiešu draudzīgu līdzāspastāvēšanu – šis dziesmu konkurss 1956. gadā arī tika dibināts. Viena no daudzajām politiskajām iniciatīvām, kam vajadzēja atjaunot kontinentā normālas starpvalstu attiecības, dziedēt naida brūces un novērst jaunus konfliktus pēc diviem pasaules kariem, kas abi bija sākušies tieši Eiropā.

Tomēr juridiska žurnāla slejā ir vērts atgriezties pie norisēm pagājušajā Eirovīzijā, kas notika Zviedrijas pilsētā Malmē. Vienā no pusfināliem uzstājās Nīderlandes mākslinieks Josts Kleins (Joost Klein) ar dziesmu “Europapa”: viņa priekšnesums, ko pats mākslinieks esot dēvējis par “Odu Eiropai” un veltījis sava tēva piemiņai, ar vēstījumu “Eiropa, sanāksim kopā; tagad vai nekad!” pusfinālā guva lielu piekrišanu (otrais augstākais punktu skaits skatītāju balsojumā) un tika uzskatīts par vienu no favorītiem gaidāmajā Lielajā finālā, līdz kuram diemžēl nenonāca. Mēģinājuma laikā aizskatuvē notikušas asas vārdu pārmaiņas dēļ, pamatojoties uz konfliktā iesaistītās zviedru operatores iesniegumu, policija uzsāka izmeklēšanu pret Kleinu par verbālu vardarbību. Savukārt Eirovīzijas rīkotāji (European Broadcasting Union, EBU) nolēma diskvalificēt viņu no dalības fināla sacensībās.

Nīderlandes sabiedriskais medijs (AVROTROS), kas administratīvi pārstāv valsti Eirovīzijā, nesekmīgi centās iebilst pret, viņuprāt, nesamērīgo un “cietsirdīgo” diskvalifikācijas lēmumu un protestējot atteicās piedalīties fināla rezultātu tiešsaistes paziņošanā. Kāda no Nīderlandes radiostacijām esot atcēlusi konkursa tiešraidi un tās vietā neskaitāmas reizes atskaņojusi Kleina dziesmu. Melodiju esot spēlējuši baznīcu zvani, šim skandālam esot veltīti Nīderlandes TV raidījumi utt. Pēc pāris mēnešiem zviedru policija krimināllietu izbeidza, jo neguva apstiprinājumu Kleina vardarbībai pret operatori.

Daudzi skatītāji un mūzikas komentētāji uzdeva sev jautājumu – kā iespējams atjaunot taisnīgumu šajā situācijā, ko piedzīvoja Josts Kleins? Varbūt EBU viņam piedāvās uzstāties šī gada Eirovīzijas Lielajā finālā? Varbūt Nīderlandes 2025. gadā izvēlētajam māksliniekam nebūs jācīnās pusfinālā un pienāksies garantēta “ceļazīme” uz fināla sacensībām? Varbūt Nīderlandi šogad pārstāvēs divi priekšnesumi? Vēl kāds cits morālās kompensācijas variants? Pienākot Eirovīzijai, neviena no šīm versijām neapstiprinājās.

Šogad Nīderlandi Eirovīzijā pārstāvēja vēl viens brīnišķīgs dziedātājs – Klauds (Claude) ar dziesmu “Tāda ir dzīve” (C’est la vie), kuras vadmotīvs latviskojot varētu skanēt šādi: katram mākonim ir zelta maliņa. Varbūt Kleina nepamatotās diskvalifikācijas gadījumā “zelta maliņa” bija savā ziņā triumfālais fakts, ka tieši “Europapa” aizvadītajā vasarā bija pārliecinoši populārākā no visām 2024. gada Eirovīzijas dziesmām mūzikas straumēšanas platformā Spotify.