Sabiedrības uzticēšanās valsts varai 21. gadsimta Latvijā ir kļuvusi par teju pastāvīgu tēmu. Tai pievērstā uzmanība ir visnotaļ pamatota, jo no sabiedrības uzticēšanās valsts varai ir atkarīga valsts varas leģitimitāte, kas ir obligāts demokrātijas priekšnoteikums. Augsta sabiedrības uzticēšanās un tādējādi arī augsta valsts varas leģitimitāte balsta demokrātisko valsts iekārtu, turklāt sabiedrības uzticēšanās varai ietekmē arī sabiedrības noturību pret ievainojumiem un provokācijām. Stiprināt šo uzticēšanos visupirms ir valsts varas ziņā, vairojot caurspīdīgumu, taisnīgumu un atbildīgumu, kas valsts varas īstenošanu padara godīgu, paredzamu un tādēļ arī uzticamu.

Šā gada martā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iesniedza Saeimā vairākas likumdošanas iniciatīvas, kuru kopīgais mērķis ir stiprināt sabiedrības uzticēšanos valsts varai. 18. martā Saeimai tika nosūtīti četri likumprojekti par kārtību, kā tiek izvirzīti kandidāti Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera amatiem, savukārt 31. martā – grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Šīs iniciatīvas piedāvā pārskatīt praktiskus aspektus divās jomās, kurās procesa kvalitātei ir būtiska ietekme uz rezultāta kvalitāti.