Politiskās partijas mērķis un darbība

Ikviena tiesības apvienoties partijās ir pamattiesības, ko aizsargā Satversmes 102. pants. Tā ir biedrošanās brīvība ar īpašu nozīmi reprezentatīvā demokrātijā un demokrātiskā sabiedrībā, lai nodrošinātu personības izpausmi personu grupas veidā politisko viedokļu veidošanai.¹ Partija kā organizācija ir izveidota, lai veiktu politisko darbību² politiskās gribas izteikšanai.³ Apvienojoties partijā, personām gan kopā, gan individuāli ir iespēja veidot politisko domu sabiedrībā un attiecīgi piedalīties demokrātisko procesu veidošanā. Eiropas Komisija tiesības apvienoties partijās kā vērtību ir atzinusi gan kontekstā ar indivīda tiesībām, gan attiecīgi kā kopējo sabiedrības interesi tiesiskā demokrātiskā valstī – pastāvēt politiskā plurālisma apstākļos.⁴ Tomēr arī pluralitāti kā brīvas pasaules vērtību ir jāspēj likt lietā kopējam labumam.⁵

Partiju darbība nav neierobežota. Ievērojot Satversmes 116. pantā noteiktos gadījumus, ir pieļaujami valsts noteikti ierobežojumi un uzraudzība pār partiju darbību. Piemēram, partiju darbības ierobežošana, lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības drošību, ir ne tikai pieļaujama, bet arī nepieciešama rīcība, lai novērstu apdraudējumu sabiedrībai un valstij kopumā un nodrošinātu Latvijas kā neatkarīgas demokrātiskas valsts pastāvēšanu. 2022. gada 16. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Politisko partiju likumā, nosakot partijas darbības ierobežojumus un mehānismu darbības apturēšanai, ja tās darbība apdraud valsts vai sabiedrisko drošību. Minētie likuma grozījumi Saeimā tika pieņemti steidzamības kārtībā, jo bija nepieciešama pielāgošanās Krievijas agresijas radītajai realitātei un prokremliski noskaņotu personu un organizāciju radītajiem riskiem.