Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā
Dr.jur. AIVARS NIEDRE — speciāli "Latvijas Vēstnesim"
1995. gada 11. maijā stājās spēkā Latvijas Republikas Saeimas šī gada 12.aprīlī pieņemtais un Latvijas Republikas Valsts prezidenta 28. aprīlī izsludinātais likums "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" (turpmāk KK). Tie ir piektās Saeimas darbības laikā līdz šim visplašākie Kriminālkodeksa grozījumi, kuri attiecas pavisam uz 19 kodeksa pantiem. Tiesa, pieci no šiem pantiem (71., 22., 24., 50. un 51.pants) satur vienīgi redakcionāla rakstura labojumus, kas izdarīti sakarā ar 1861.panta nosaukuma grozīšanu. Tomēr izmaiņām, kuras izdarītas Kriminālkodeksa sevišķās daļas 12 pantos, un kodeksa papildināšanai ar diviem jauniem pantiem ir tik būtiska nozīme, ka vēlams šo normu plašāks apskats.
Grozījumi ir ļoti svarīgi, ja ņem vērā, ka krimināllikums ir visasākais likumpārkāpumu apkarošanas ierocis. Izmaiņas Kriminālkodeksā liecina par likumdevēja centieniem pilnveidot normas krimināllikumu kopojumā, kas saņemts vēl no Latvijas PSR laikiem.
Diemžēl, izvērtējot Kriminālkodeksa sevišķās daļas pantu grozījumus un papildinājumus to kopumā, jāsecina, ka tiem lielā mērā ir gadījuma raksturs. Tiešām, vai, izdarot grozījumus, piemēram, KK 157. pantā, nevajadzēja mainīt arī turpat līdzās esošo 161. pantu, kura dispozīcija (dispozīcija — panta daļa, kas satur nozieguma pazīmju aprakstu) jau sen ir novecojusi. Augšminēto secinājumu apstiprina arī tas, ka grozījumi un labojumi attiecas uz pantiem, kas ir dažādi pēc sava satura un tajos paredzētā nozieguma apdraudējuma objekta. Tā četri panti attiecas uz nodaļu "Citi valsts noziegumi", viens – uz nodaļu "Noziegumi pret pilsoņu politiskajām, darba un citām tiesībām", divi — uz nodaļu "Saimnieciskie noziegumi", bet septiņi – uz nodaļu "Noziegumi pret pārvaldes kārtību".
Jauno krimināllikuma normu analīze rāda vēl kādu nevēlamu tendenci — nerēķināšanos ar citām likuma normām, kuru dēļ var rasties pretrunas šo likumu piemērošanā. Jāievēro, ka tādā likuma kopojumā kā Kriminālkodeksā (kaut arī tas ir neapšaubāmi novecojis) normas sakārtotas vienotā sistēmā. Tādēļ, papildinot kodeksu ar jaunu pantu vai izdarot grozījumu kādā vecajā pantā, ir rūpīgi jāapsver, vai neradīsies pretrunas ar citiem pantiem. Tā, paplašinot personu loku, kuras varēs saukt pie kriminālatbildības par KK 80.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.