Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Aivars Niedre —
Zvērinātu advokātu kolēģijas kopsapulcē 1996. gada 26. aprīlī

Zvērinātu advokātu šā gada kopsapulcei ir īpaša nozīme. Sapulces darba kārtībā ir ne vien jautājums par padomes darbu aizvadītajā gadā, bet arī — par jauna padomes sastāva vēlēšanām. Tādēļ vērtējums pēc būtības jādod ilgākam laika posmam — gandrīz trijiem gadiem, kas aizritējuši kopš padomes ievēlēšanas 1993. gada 21. maijā, kad mūsu kolēģija pārtapa par Zvērinātu advokātu kolēģiju.

Raksturojot Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pirmos trīs darbības gadus, var izdalīt vairākus aspektus, kam bijusi un ir arī tagad svarīga nozīme kā padomes, tā visu advokātu darbībā.

Advokatūras likuma prasību izpilde

Tas nozīmēja, ka no agrākās kārtības, kad advokātu darbība bija centralizēta kolēģijas un juridisko konsultāciju ietvaros, bija jāpāriet uz patstāvīga advokāta statusu pašā kolēģijā. Šis process nav vienkāršs, lai gan to lielā mērā atviegloja iepriekšējais sagatavošanas darbs — uz 1993. gada 21. maiju 40 procenti advokātu jau strādāja patstāvīgos advokātu birojos. Tagad no kolēģijas zvērinātiem advokātiem 63 procenti ir apvienojušies birojos, bet 37 procenti praktizē individuāli. Pieaudzis advokātu skaits. Ja 1993. gada sākumā Latvijā bija 363 advokāti un 10 stažieri, tad tagad mūsu kolēģijā ir 459 zvērināti advokāti un 74 zvērinātu advokātu palīgi. Tātad kopējais advokātu pulks trijos gados palielinājies gandrīz par vienu trešdaļu. Tas rada arī jaunas problēmas, tai skaitā bažas par to, vai Latvijā advokātu nav par daudz.

Tiesu reformas īstenošana, sākot funkcionēt trīspakāpju tiesu sistēmai

Valstī izveidotas un sākušas strādāt piecas apgabaltiesas, kopējais tiesnešu skaits pārsniedz 300, tātad gandrīz divkāršojies. Līdz ar to parādījusies gluži pretēja rakstura problēma — vai advokātu nav par maz. Pēc grozījumu izdarīšanas Civilprocesa un Kriminālprocesa kodeksos ir radušās grūtības to piemērošanā. Neapšaubāmi tas sarežģī advokātu darbu, bet padomei tas licis risināt jautājumu par advokātu kvalifikāciju un pietiekamu nodrošinājumu tiesu rajonā.

Smagais ekonomiskais stāvoklis valstī, sabiedrības noslāņošanās un noziedzības pieaugums

Tas, ka valsts iedzīvotāju vairākumam, salīdzinot ar 1993. gadu, tagad palielinājušās ekonomiskas dabas problēmas, atspoguļojas arī advokatūras darbībā. Pieaugot noziedzības līmenim, atpaliek tās apkarošanas līmenis. Šajos apstākļos, izmantojot padomju laika pieredzi, valsts institūcijas diemžēl vēršas pret advokatūru. Var minēt, vai uz mums, vai uz citu korporāciju attiecināma pašreizējās valdības deklarācijā ietvertā tēze par organizētās noziedzības ietekmi brīvo juridisko profesiju pārstāvju aprindās, bet dažu valsts institūciju darbinieku izteikumi un to attēlojums sabiedriskajos saziņas līdzekļos tieši parāda tendenci radīt sabiedrībā negatīvu advokatūras veidolu.