Skaidrojumi

Neterminētu darba attiecību dibināšana

Neterminētu darba attiecību tiesiskais pamats atbilstoši Latvijas Darba likumu kodeksa (turpmāk — DLK) 16. panta 1. punktam ir darba līgums, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku (neterminēts darba līgums). Taču tas nebūt nenozīmē, ka neterminētas darba attiecības starp darba devēju un darbinieku visos gadījumos nodibināmas, noslēdzot šādu līgumu tikai un vienīgi DLK 19.panta 1. daļas izpratnē.

DLK regulē pavisam piecus neterminētu darba attiecību nodibināšanas veidus, neatkāpjoties no principa, ka vienīgais šādu darba attiecību tiesiskais pamats ir uz nenoteiktu laiku noslēgts darba līgums. Tātad, neterminētas darba attiecības var nodibināt:

1) pieņemot darbinieku darbā un noslēdzot ar viņu darba līgumu uz nenoteiktu laiku (DLK 19.p. 1.d.);

2) pēc terminēta darba līguma termiņa notecējuma darba devējam un darbiniekam vienojoties par darba līguma termiņa pagarināšanu uz nenoteiktu laiku (DLK 17.p.1.d.);

3) pēc terminēta darba līguma termiņa notecējuma darba attiecībām faktiski turpinoties (DLK 17.p.2.d.);

4) pieņemot darbinieku darbā uz nenoteiktu laiku pārcelšanas kārtībā (DLK 19.p.3.d.);

5) darbiniekam pieprasot atzīt trešo terminēto darba līgumu, kas noslēgts ar vienu un to pašu darba devēju, par neterminētu darba līgumu (DLK 16.p.2.d.).

Pirmie četri neterminētu darba attiecību nodibināšanas veidi nepieciešami izriet no darbinieka un darba devēja vienošanās fakta, savukārt piektais, pastāvot attiecīgam darbinieka vienpusējam gribas izteikumam, pamatots tieši uz likuma normu, izslēdzot abu darba līguma pušu gribas autonomijas principu. Bez tam otro, trešo un piekto neterminētu darba attiecību nodibināšanas veidu vieno agrāko terminēto darba attiecību pārgrozījuma ideja, turpretī ceturtais veids saistīts ar darba attiecību pārgrozījumu darba devēja personā.