Latvijā terminu “nekustamais īpašums” sāka izmantot no 1991. gada, kad tika uzsākta īpašumu denacionalizācija un privatizācija.¹ 20. gadsimta 90. gadu sākumā mums tika atļauts privatizēt savu dzīvesvietu, tomēr mums nepaskaidroja, ka bez īpašuma tiesībām tā ir arī atbildība. Ēkām, kas celtas 60.–70. gados, 2025. gadā var svinēt 55–65 gadu jubileju. Bet vai apzināmies, kādā tehniskā stāvoklī Latvijā šobrīd ir daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas? Dzīvokļu īpašnieki var uzdot jautājumu, kā dzīvosim tālāk, jo patiesais ēku tehniskais stāvoklis šobrīd ir ļoti slikts, dažām ēkām pat kritisks. Ārēji par to spilgti liecina, piemēram, plaisas ēkas kontrakcijās, ekspluatācijai bīstamie balkoni, pilnībā nolietojušās ūdens, kanalizācijas caurules, jumti u.tml. Pieredze liecina, ka dzīvokļu īpašnieku interese nereti aprobežojas ar sava mitekļa ārdurvīm un par dzīvojamo namu kopumā jeb kopīpašumu tā ir visai maza. Sabiedrībā valda uzskats, ka daudzdzīvokļu ēkas pārvaldīšana ir jānodrošina valstij, pašvaldībai vai apsaimniekotājam. Īpašnieku uztraukums sākas tikai tad, kad rēķini par mājas apsaimniekošanu kļuvuši pārlieku lieli vai ūdens caur bojāto jumtu ir nokļuvis līdz pirmā stāva dzīvoklim.

Šodien ir svarīgi dzīvokļu īpašniekiem apzināties, ka ēka, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī, apdraud ne tikai konkrētā dzīvokļa īpašnieka, iedzīvotāju, bet arī apkārtējo drošību. Ja man kā dzīvokļa īpašniekam nav skaidru mērķu un sapratnes par kopīgām un atšķirīgām iezīmēm par manas mājas apsaimniekošanu, tad visai maza iespēja, ka es kā dzīvokļa īpašnieks piedalīšos procesos, kas saistīti ar mājas turpmāko īpašuma apsaimniekošanu. Daudzdzīvokļu dzīvojamais nams ir visu dzīvokļu īpašnieku atbildība, tāpēc svarīgi ir saprast kopīgo un atšķirīgo tik ļoti nozīmīgajā jautājumu izlemšanā, kas skar mājas turpmāko apsaimniekošanu.

Noslēdzoties dzīvojamo māju plānveida privatizācijai, radās nepieciešamība detalizēti regulēt dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka savstarpējās tiesības un pienākumus. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas principus un tās pārvaldīšanas procesā iesaistīto personu savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī valsts un pašvaldības kompetenci šajā jomā nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums.

Savukārt dzīvokļu īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī lēmuma pieņemšanas kārtību nosaka Dzīvokļa īpašuma likums, kas tika pieņemts 2010. gada 28. oktobrī.

Varam uzdot jautājumu: vai, iegādājoties dzīvokļa īpašumu, dzīvokļa īpašnieki ir iepazinušies un izlasījuši šos normatīvos aktus? Iespējams tomēr, ka lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku šo uzdevumu nav izpildījuši, par to liecina esošā situācija – daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopumā valstī atjaunojas ļoti lēni.

Šī raksta mērķis ir aktualizēt informāciju par daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku tiesībām, pienākumiem, par lēmumu pieņemšanas kārtību, un kopsapulču organizēšanu, lai dzīvokļu īpašnieki saņemtu zināšanas un iesaistītos savas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, lēmumu pieņemšanā, kas ilgtermiņā veicinās dzīvojamās mājas uzlabošanu visā to ekspluatācijas laikā, kā arī drošību un apkārtējās vides aizsardzību.