Šo grozījumu viens no pamatiem ir standarts – LVS EN 16310:2020 Inženiertehniskie pakalpojumi. Ēku, infrastruktūras un rūpniecisko iekārtu inženiertehnisko pakalpojumu aprakstošā terminoloģija.² Kā zināms, minētais standarts nav uzskatāms par obligātu, taču, tā kā tajā aprakstīta katras būvniecības procesa stadijas nozīme un risināmie uzdevumi, tad zināmā mērā līdz ar rakstā minētajiem grozījumiem daļa no standartā aprakstītajiem jautājumiem kļūst par obligāti ievērojamiem noteikumiem būvniecības procesā. Tātad, plānojot būvniecības ieceri, ir būtiski iepazīties ar šo standartu, tostarp tajā ietverto terminoloģiju.

Vienlaikus jāmin, ka Vispārīgo būvnoteikumu grozījumos joprojām nav risināta inženierkonsultanta institūta loma būvniecības procesā, kā arī būvprojekta ekspertīzei ir piešķirta krietni zemāka nozīme, nekā tas ikdienas darbā šķiet nepieciešams.

Šī raksta mērķis ir pievērst uzmanību veiktajiem grozījumiem un sniegt vērtējumu, ko līdz ar grozījumu veikšanu iespējams uzlabot būvniecības procesā.

Izvēle starp paša spēkiem un inženierkonsultanta piesaisti

Inženierkonsultanta institūts kopš 2023. gada 29. maija iekļauts Būvniecības likumā un tādējādi tas kļuvis par vienu no būvniecības procesa dalībniekiem. Inženierkonsultantam kā būvniecības procesa dalībniekam Būvniecības likuma izpratnē būtu jānodrošina, ka būvniecības ierosinātājs agrīnās būvniecības procesa stadijās kļūst profesionālāks, labāk pārvalda procesu, kā arī pārliecinoši izvēlas būvniecības projekta realizācijas metodi, līguma projektu un, protams, efektīvi organizē iepirkuma procedūru(-as), izvērtē projekta riskus utt. Normatīvais regulējums attiecībā uz inženierkonsultanta institūtu jo­projām ir “skops”, taču tas neliedz saprast kā tā nozīmi, tā arī risināmos uzdevumus.