4. jūlijs Latvijā ir sēru un atceres diena.1 Varam pieņemt (neizslēdzot agrākas vardarbības epizodes), ka 1941. gada 4. jūlija grautiņš, kurā tika dedzinātas sinagogas un slepkavoti un pazemoti Rīgas iedzīvotāji tikai tādēļ, ka viņi bija ebreji, iezīmē nozieguma pret ebreju tautu Latvijā sākumu. Jaunās vācu okupācijas varas galvenā preses izdevuma “Tēvija” 4. jūlija izdevuma pirmās lapas labējā augšējā stūrī ir lasāms “Uzaicinājums [..] visiem nacionāli domājošiem latviešiem [..] pieteikties pie drošības komandas vadības Valdemāra ielā 19 [.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
