Pēdējos gados ievērojami ir palielinājusies kriptovalūtas izplatība, tajā skaitā kriptovalūta arvien biežāk parādās kriminālprocesos, radot jaunus izaicinājumus tiesībaizsardzības un tiesu varas iestādēm. Noziedznieki izmanto kriptovalūtu un citus kriptoaktīvus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, to slēpšanai un citiem noziedzīgiem nolūkiem, tajā skaitā arī noziedzīgu nodarījumu pret valsti finansēšanai, norēķinu veikšanai par kaitniecisku darbību izpildi, kas veikti nolūkā iebiedēt iedzīvotājus Baltijas valstīs. Arī Latvijā novērojams kriptoaktīvu lietošanas pieaugums, proti, ja 2022. gadā virtuālajai valūtai arests tika uzlikts aptuveni 1,6 miljonu eiro vērtībā, tad 2024. gadā – jau aptuveni 2,5 miljonu eiro apmērā. Šos procesus pārsvarā īsteno Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde, kas pēdējos gados ir ievērojami stiprinājusi savu intelektuālo kapacitāti darbam ar kriptoaktīviem, kā arī citas izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekti, kas ir gan apmācīti, gan arī jau ieguvuši pieredzi darbā ar kriptovalūtu.

Starptautiskās organizācijas, piemēram, Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas pasākumu ekspertu komiteja (Moneyval) jau vēsturiski ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību vairāk pievērsties līdzekļu izsekošanai ārvalstīs. Lai to paveiktu, būtiska ir efektīva pārrobežu sadarbība informācijas ieguvē par kriptovalūtām, kā arī aresta uzlikšana un tās konfiskācija, kas ir arī šī raksta uzmanības centrā, jo īpaši vēršot uzmanību uz sadarbību ar ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējiem – biržām, platformām jeb tā saukto publisko un privāto partnerību.

Starptautiskais tiesiskais regulējums

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesiskajā regulējumā pēdējos gados veikti būtiski soļi, lai pielāgotu tiesisko bāzi noziegumu, kuros iesaistīta kriptovalūta, apkarošanai un pārrobežu sadarbības uzlabošanai. Jau 2018. gadā pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES,¹ kas pirmo reizi attiecināja pārraudzības prasības arī uz kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējiem. Šī direktīva faktiski pieprasa, lai kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēji ES veiktu klientu identifikāciju un reģistrētos, tādējādi nodrošinot, ka pastāv informācija par klientiem un darījumiem. Šīs prasības Latvijā pārņemtas grozījumos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā,² uzliekot pakalpojumu sniedzējiem pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Tādējādi ES likumdevējs jau 2018. gadā bija apzinājies riskus, kas saistīti ar kriptoaktīviem, un ir centies reglamentēt tiesisko pamatu informācijas pieejamībai par to.

Papildus tam ES jau izveidoti instrumenti pierādījumu iegūšanai un aktīvu iesaldēšanai, aresta uzlikšanai un konfiskācijai starp dalībvalstīm. Viens no galvenajiem ir Eiropas izmeklēšanas rīkojums (turpmāk – EIR), kas ieviests ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās.³ EIR ļauj vienkāršoti un ātri nosūtīt pieprasījumus citas ES dalībvalsts iestādēm, lai iegūtu pierādījumus vai veiktu procesuālas darbības kriminālprocesos. Arī kriminālprocesos, kuros konstatējamas kriptovalūtas, EIR var tikt izmantots, piemēram, lai iegūtu informāciju no kāda ES valstī reģistrēta kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēja, vai personai pieder kāda kriptovalūta, kā arī nolūkā uzlikt arestu kriptovalūtai kriminālprocesos saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 361.