11. Novembris 2025   •   NR. 45 (1415)
Tiesību prakses komentāri
Pašvaldību tiesību attīstība Satversmes tiesas praksē: 2020–2025
Dr. iur.
Edvīns Danovskis
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras asociētais profesors 

Pašvaldību tiesības pēdējo piecu gadu laikā attīstījušās vairākos aspektos. 2020. gadā pieņemts un 2021. gadā faktiski darbību sāka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, ar kuru būtiski samazināts pašvaldību skaits un ieviesta jauna administratīvo vietu terminoloģija (republikas pilsētu vietā valststpilsētas). Par šo likumu Satversmes tiesā bijušas vairākas tiesvedības un publicēti vairāki raksti.1 2022. gadā pieņemts un no 2023. gada 1. janvāra stājies spēkā Pašvaldību likums, aizstājot novecojušo likumu “Par pašvaldībām”. Satversmes tiesā ar pašvaldībām saistītais regulējums analizēts vairākkārt. Šajā pēc “Jurista Vārda” redakcijas aicinājuma sagatavotajā rakstā esmu norādījis uz četrām Satversmes tiesas lietām (neskaitot jau minētās lietas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros), kurām ilgtermiņā varētu būt paliekoša ietekme pašvaldības regulējošo konstitucionālo normu izpratnē.

1. Pieteikuma formulējums Satversmes tiesai, ja pieteikumu iesniedz pašvaldība par ministra rīkojumu, ar kuru apturēti pašvaldības saistošie noteikumi

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 5. punktu viena no Satversmes tiesā skatāmo lietu grupām ir pieteikumi par “tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu”. Šī lietu grupa izriet no Pašvaldību likuma 66. pantā (iepriekš – likuma “Par pašvaldībām” 49. pantā) paredzētā regulējuma par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra tiesībām apturēt “prettiesisku saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu darbību”. Ministra rīkojums pēc būtības ir iekšējs lēmums valsts pārvaldes ietvaros, jo ir vērsts uz pašvaldību, taču tam ir ārēja iedarbība – tas aptur ārēja normatīva tiesību akta darbību. Līdz pat 2023. gadam šo pieteikumu iesniegšana un izskatīšana nebija konsekventa, jo dažādi bija gan pieteicēju prasījuma formulējumi, gan Satversmes tiesas lietu nosaukumu un rezolutīvo daļu formulējumi. Proti, bija sastopami gan pieteikumi, kuros bija prasīts “atzīt ministra rīkojumu par neatbilstošu likuma “Par pašvaldībām” 49. pantam”,2 gan tādi, kuros ministra rīkojumu bija lūgts atzīt par neatbilstošu tiesību normām, ar kurām pašvaldība bija pamatojusi savas tiesības izdot apturētos saistošos noteikumus”.3 Vēl vairāk – šajā lietu kategorijā Satversmes tiesa lietu ierosināja atbilstoši formulējumam, kāds bija lietots pieteikumā.

ABONĒ 2026.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties