Sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem pēdējo desmitgažu laikā ir ievērojami mainījusies. To ilustrē ne tikai neskaitāmie dzīvnieku glābšanas stāsti sociālajos tīklos vai publiskas sašutuma vētras pēc kārtējā vardarbības gadījuma, bet arī tas, ka vairāk nekā 34 000 cilvēku parakstījuši iniciatīvu, aicinot pārskatīt dzīvnieka tiesisko statusu Latvijā.1 Iniciatīvas parakstītāji vēlas, lai Civillikumā tiktu īpaši piezīmēts, ka dzīvnieks nav lieta (jeb šā raksta autora apzīmējumā – lex Reksis). Domājams, ka šāds sabiedrības signāls varētu liecināt ne tikai par kārtējo emocionālo impulsu, bet par zināmu strukturālu problēmu tiesību sistēmā, kas kļuvusi redzama.2
Latvijā jau vairāk nekā divdesmit gadus spēkā ir Dzīvnieku aizsardzības likums, kas skaidri deklarē: cilvēka ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.