Laulības šķiršana ir viens no centrālajiem ģimenes tiesību institūtiem, kas atspoguļo gan privātpersonu autonomiju, gan valsts pienākumu aizsargāt sabiedrības un īpaši bērnu intereses. Mūsdienu tiesību sistēmās vērojama tendence vienkāršot privāttiesiskos procesus, vienlaikus saglabājot nepieciešamos tiesiskās drošības un taisnīguma mehānismus. Šo virzību Latvijā ilustrē arī laulības šķiršanas bezstrīdus kārtībā nodošana zvērinātiem notāriem, kas paplašināja alternatīvo tiesisko procedūru klāstu un stiprināja privāto personu spēju patstāvīgi noregulēt savas civiltiesiskās attiecības. Šī attīstība atbilst mūsdienīgai tiesību sistēmas tendencei veicināt strīdu samierināšanu un procesuālu ekonomiju, vienlaikus nodrošinot privātpersonu tiesību un interešu aizsardzību. Notariāts šajā procesā darbojas kā publiskas uzticības institūcija, kas apliecina personu gribas izteikumus un ietver tos publiskā dokumentā, kuram likumdevējs noteicis augstāko pierādījuma spēku, vienlaikus nodrošinot ātrāku un privātāku procedūru nekā tiesvedība. Raksta mērķis ir iepazīstināt ar grozījumiem Notariāta likumā, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. martā attiecībā uz vienošanos par kopīga nepilngadīga bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem.