Protokols ir veidots, lai veicinātu dialogu starp ECT un augstākā līmeņa tiesām ECK dalībvalstīs. Proti, tas papildus ECT ierastajai kompetencei izskatīt sūdzības par iespējamiem ECK pārkāpumiem nodibina ECT tiesības pēc nacionālās tiesas lūguma sniegt skaidrojumu par sarežģītiem ECK interpretācijas un piemērošanas jautājumiem. Būtiski ir nošķirt Protokola radīto mehānismu no ECK 47.–49. pantā ietvertās ECT kompetences sniegt konsultatīvos atzinumus pēc Eiropas Padomes Ministru komitejas pieprasījuma.² Atbilstoši likumam “Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu”³ un Latvijas deklarācijai, pievienojoties Protokolam,⁴ Latvijā tiesības lūgt konsultatīvo atzinumu ECT ir paredzētas Satversmes tiesai un Augstākajai tiesai (Senātam).⁵

Protokols stājās spēkā 2018. gada 1. augustā, kad to kā desmitā bija ratificējusi Francija.⁶ Kopš tā brīža ir pagājuši teju astoņi gadi, un Protokola dalībvalstu skaits šobrīd sasniedz 26 dalībvalstis. Tomēr ir ne tikai pieaudzis Protokola dalībvalstu skaits, bet arī veidojusies ECT prakse Protokola piemērošanā un veikts arī izvērtējums par Protokola līdzšinējo ietekmi.⁷

Kopš Protokola spēkā stāšanās kopumā deviņu tā dalībvalstu tiesas ir izmantojušas iespēju lūgt ECT konsultatīvu atzinumu par būtiskiem ECK un tās protokolos garantēto tiesību interpretācijas un piemērošanas jautājumiem. Visaktīvāk šo iespēju izmantojušas Armēnijas, Francijas, Rumānijas un Ukrainas tiesas, katras valsts tiesām lūdzot divus atzinumus, savukārt Beļģijas, Igaunijas, Lietuvas, Slovākijas un Somijas tiesas – pa vienam lūgumam. Kopumā ECT līdz šim iesniegti 13 lūgumi sniegt konsultatīvo atzinumu, no kuriem četri noraidīti, septiņos ECT sniegusi atzinumu, bet divi lūgumi⁸ joprojām tiek izskatīti.⁹

Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu Protokola piemērošanas praksē, tostarp ECT noteikumos un vadlīnijās par konsultatīvo atzinumu sniegšanu, lai veicinātu izpratni par šī procesa būtību, mērķiem un ECT līdzšinējiem secinājumiem.

Lūguma sniegt konsultatīvo atzinumu pieņemamība

ECT ik gadu saņem un izskata desmitiem tūkstošu jaunu lietu.¹⁰ Lietu skaitam ir tieša ietekme uz to izskatīšanas termiņiem, ECT kopējo noslodzi un pieejamiem resursiem sarežģītu un steidzamu jautājumu risināšanai, kas bija viens no apsvērumiem, vērtējot iespēju paplašināt ECT konsultatīvo jurisdikciju.¹¹ Tādēļ viens no iemesliem, kādēļ Protokolu izstrādāja, bija tiesu dialoga veidā veicināt efektīvu un subsidiaritātes principam atbilstošu ECK piemērošanu nacionālā līmenī,¹² kā rezultātā ilgtermiņā būtu iespējams arī samazināt ECT izskatāmo lietu skaitu.

Kā atzinusi pati ECT, Protokola mērķis nav nodot konkrētu strīdu atrisināšanai ECT, kas konsultatīvā atzinuma ietvaros nepārvērtēs lietas faktus, nevērtēs nacionālā tiesā izskatāmos jautājumus pēc būtības un nesniegs nacionālo tiesību normu interpretāciju nacionālo tiesu vietā.¹³ Tā vietā Protokols dod iespēju veidot augstākā līmeņa tiesu dialogu par sarežģītiem, jauniem, iepriekš nevērtētiem jautājumiem vai jautājumiem, kuros ECT judikatūra nav pietiekami skaidra vai ir pretrunīga,¹⁴ nacionālajai tiesai saņemot juridiski nesaistošu vērtējumu no ECT, kas var palīdzēt atrisināt lietu nacionālā līmenī.

Līdz ar to loģiski, ka, saņemot lūgumu sniegt konsultatīvo atzinumu, ECT vispirms izvērtē, vai iesniegtais lūgums ir pieņemams.