Vides aizsardzība sākas tur, kur beidzas deklarācijas un sākas tiesības vērsties tiesā. Arī diskusija par dabas juridisko personību vairs nav tikai teorētisks eksperiments. Tā iezīmē virzienu, kurā vides aizsardzība kļūst institucionāli nodrošināta. Orhūsas konvencija Eiropas un Latvijas tiesību sistēmā nostiprina informācijas pieejamību, sabiedrības līdzdalību, un pieeju tiesai, kas vairs nav formāli principi, bet praktiski instrumenti vides interešu aizsardzībai. Eiropas Savienības Tiesas judikatūra un Latvijas tiesību attīstība rāda, ka vides lietās izšķirošs bieži ir ne vien jautājums par kaitējumu dabai, bet arī par to, vai vispār ir nodrošināta efektīva tiesiskā aizsardzība. Tāpēc Orhūsas konvencija ir būtisks atskaites punkts diskusijā gan par pieeju tiesai vides lietās, gan par plašāku dabas tiesību attīstību Latvijā.
Dabas tiesību diskurss Eiropā pieaug, bet tas nav viennozīmīgs. Tas aptver gan filozofisku pāreju no antropocentrisma uz ekocentrismu, gan konstitucionālisma dimensiju, gan konkrētus institucionālus modeļus, piemēram, dabas objektu juridiskās personības un aizbildņu vai uzraugu sistēmas, gan procesuālo jautājumu – vai dabas vienībām var būt locus standi.1 Līdz brīdim, kamēr Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu tiesības ir galvenokārt antropocentriskas (vides aizsardzība kā publiskas politikas mērķis un cilvēktiesību dimensija), tieši procesuālās tiesības ir sviras punkts, kas ļauj tiesā nonākt jautājumam par ekosistēmu aizsardzību neatkarīgi no tā, vai daba ir atzīta par tiesību subjektu. Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punkts prasa nodrošināt iespēju apstrīdēt (administratīvi vai tiesā) privātpersonu un publisko iestāžu rīcību vai bezdarbību, kas pārkāpj vides tiesību normas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
